Ak, kas par tematiem apcerei tiek piedāvāti Svētajos Rakstos! Kur gan vēl varētu atrast kaut ko labāku, interesantāku un saistošāku? Kādā ziņā gan cilvēciskie pētījumi zinātnē savā grandiozumā un noslēpumainībā varētu līdzināties Bībelē atrodamajām atziņām? Kur vēl ir kaut kas tāds, kas prāta spējas varētu ierosināt uz tik dziļām un nopietnām pārdomām?
Ja mēs Bībelei ļautu runāt, tā mums iemācītu to, ko nekas cits nespēj sniegt. Bet, par nožēlošanu, ļaudis visu citu vērtē augstāk par Dieva Vārdu! Viņi kāri aprij nevērtīgu lasāmvielu un izdomātus stāstus, kamēr grāmatu Grāmata ar visiem savas svētās patiesības dārgumiem nelasīta paliek guļam uz galda. Ja Dieva Vārdu ņemtu par dzīves mērauklu, tas cilvēkus darītu smalkjūtīgākus, cēlākus un svētākus. Tā ir Dieva balss, kas runā uz cilvēku. Vai mēs to ņemsim vērā?
"Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus." Tam, kas meklē Rakstos, blakus stāv Dieva eņģeļi, ietekmējot un apgaismojot viņa prātu. Kristus uzaicinājumam šodien vēl ir tāds pats spēks kā pirms daudziem gadsimtiem, kad Viņš griezās pie pirmajiem mācekļiem: "Meklējiet Rakstos, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani." [258]
