Jauniešiem pašiem vajadzētu iepazīties ar Rakstiem. Viņi nedrīkst domāt, ka pietiek, ja patiesību meklē tie, kam lielāka pieredze, bet jaunākajiem tā jāpieņem, cienot to autoritāti. Jūdu tauta aizgāja bojā tāpēc, ka vadoņi, priesteri un rakstu mācītāji to novērsa no Bībeles patiesības. Ja ļaudis būtu ņēmuši vērā Jēzus mācības un paši meklējuši Rakstos, tad netiktu pakļauti iznīcībai. (..)
Cilvēka prātam nav iespējams pilnībā aptvert pat viena Dieva apsolījuma bagātību un varenību.
Kāds uztver tā godību, cits – skaistumu un žēlastību, un dvēsele tiek piepildīta ar Debesu gaismu. Ja mēs spētu saskatīt visu godību, mūsu gars pagurtu. Tomēr no Dieva bagātīgajiem apsolījumiem mēs varam smelt vēl daudz lielākas atklāsmes par tām, kādas mūs iepriecina tagad. Mana sirds skumst, redzot, kā mēs novēršamies no mums paredzētās svētību pārpilnības. Mēs apmierināmies ar acumirklīgiem garīgās gaismas uzliesmojumiem, lai gan dienu no dienas varētu staigāt dievišķās klātbūtnes spožumā. [259]
