"Pāri visam, kas jāsarga," dod padomu gudrais vīrs, "sargi savu sirdi, jo no tās rosās dzīvība." "Jo kādas cilvēka sirds domas, tāds viņš ir." Sirdij žēlastībā jāatjaunojas dievišķajā līdzībā, citādi tā velti centīsies pēc šķīstas dzīves. Kas cēlu, tikumisku raksturu pūlas izveidot neatkarīgi no Kristus žēlastības, tas savu namu ceļ uz irdenām smiltīm. Stiprās kārdinājuma vētrās tas noteikti sagāzīsies. Dāvida lūgšanai jābūt katras dvēseles lūgšanai: "Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu." Un, kad mēs esam kļuvuši par Debesu dāvanu līdzdalībniekiem, mums, ticībā pasargātiem, "Dieva spēkā" jāiet tālāk uz pilnību.
Mums noteikti kaut kas jādara, lai pretotos kārdinājumiem. Kas negrib kļūt par upuri sātana viltībām, tam jāsargā visas dvēseles pieejas: jāizvairās lasīt, skatīties vai klausīties to, kas rada netīras domas. Nav jāļauj domām klejot uz labu laimi, kur vien dvēseļu ienaidnieks tās varētu vadīt. Apustulis Pēteris saka: "Tāpēc, apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, (..) neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā." Un Pāvils savukārt raksta: "Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, [286] kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" Tas prasīs nopietnas lūgšanas un nenogurstošu modrību. Mums jāiegūst paliekošs Svētā Gara atbalsts, kas mūsu domas virzītu augšup un pieradinātu pie šķīstām un svētām lietām. Mums uzcītīgi jāpēta Dieva Vārds. — "Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? - Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem." "Es turu Tavus vārdus savā sirdī," saka dziesminieks, "lai negrēkotu pret Tevi."
