Jaunatnei būtu labāk nekad nelasīt sensacionāla satura grāmatas, kas publicētas un laistas apgrozībā vienīgi veikalniecisku apsvērumu dēļ. Tādos darbos jāsastopas ar velnišķīgu kairinājumu. Sirdi plosošu noziegumu attēlojumiem un nežēlības ainām ir apburošs iespaids uz daudziem, ierosinot tos pašiem iesaistīties līdzīgos, vai pat vēl ļaunākos darbos. Pat vēsturiski apraksti par briesmu darbiem, noziegumiem un izlaidību daudzus pamudina uz līdzīgu rīcību.
Grāmatas, kas ieskicē cilvēcisko būtņu sātanisko rīcību, īstenībā rada interesi par ļaunumu. Visi šie šausmīgie atgadījumi nav pelnījuši, lai tos iemūžinātu, un nevienam, kas tic pēdējo dienu
patiesībai, nevajadzētu piedalīties, lai tos saglabātu cilvēces atmiņā. Ja prāts tiek uzturēts un stimulēts ar tādu samaitātu barību, tad arī domas kļūst jutekliskas un netīras. [285]
