Daudzi jauni cilvēki sūdzas: "Man nav laika paveikt savus uzdevumus!" Bet ko tad viņi dara? Daži katru brīvo brīdi izmanto, lai tikai nopelnītu nedaudz santīmus vairāk, bet, ja viņi šo darbā pavadīto laiku veltītu Bībeles studijām un apgūtās atziņas ieviestu praktiskā dzīvē, tad iegūtu daudz vairāk par virsstundās nopelnīto naudu. Tad varētu ietaupīt uz nevajadzīgas greznošanās rēķina un līdz ar to saglabāt garīgo enerģiju, lai labāk izprastu dievbijības noslēpumu. "Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums."
Tomēr tie paši jaunieši, kas sevi uzskata par kristiešiem, apmierina miesīgās sirds vēlmes un seko savām tieksmēm, Dieva piešķirto pārbaudes laiku, kad vajadzētu iepazīties ar dārgajām Bībeles patiesībām, veltot romānu lasīšanai. Šo, reiz piesavinātu, ieradumu ir grūti pārvarēt, tomēr to var izdarīt un arī izdarīs visi, kas pretendē uz Debesu valstību.
Ja prātu piesātina ar izdomātu stāstu lasīšanu, tas degradējas. Iztēle kļūst slimīga un garu pārņem sentimentālas izjūtas, rodas nenosakāmas izcelsmes nemiers un nedabīga tieksme pēc šīs kaitīgās garīgās barības, kas organismu izved no līdzsvara. Vājprātīgo iestādēs šodien atrodas tūkstošiem romānu lasīšanas upuru ar savā fantāzijā uzceltajām gaisa pilīm un slimīgu, mīlas alkstošu sentimentālismu. [291]
