Strādājot naktīs, esmu atlasījusi un nolikusi pie malas grāmatas, kuras jauniešiem nebūtu ieteicamas. Mums vajadzētu izvēlēties lasāmvielu, kas viņus iedrošinātu uz sirsnīgām attiecībām un palīdzētu saprast Dieva Vārdu. Tas man tika atklāts jau pagātnē, bet domāju, ka to vajag atkal atgādināt un nostiprināt atmiņā. Mēs nevaram atļauties dot jaunatnei rokās nevērtīgu lasāmvielu. Ir nepieciešamas grāmatas, kas nes svētību prātam un dvēselei. Uz šīm lietām daudzi raugās pārāk viegli, tāpēc arī mūsu jaunatne netiek iepazīstināta ar to, ko esmu sacījusi.
Es negaidu vairs nekādas tālākas liecības mūsu tautas labā, jo garīgi stiprie brāļi zina, kas nepieciešams, lai nostiprinātu un attīstītu mūsu darbu. Tomēr ar Dieva mīlestību sirdī tiem šajā lietā arvien vairāk jāiedziļinās. Esmu ļoti norūpējusies, lai jaunieši saņemtu pienācīgu lasām-vielu; tad arī vecākajai paaudzei tās netrūks. Mums jāiepazīstas ar Dieva patiesības pievilcību, prātu un sirdi vienmēr turot atvērtu Viņa Vārdam. Sātans nāks tad,
kad ļaudis to negaidīs. Mēs nedrīkstam apmierināties, ka brīdinājuma vēsts jau vienreiz ir pasludināta. Mums tā atkal un atkal jāatkārto.
Mums vajadzētu sagādāt tik interesantu lasāmvielas kursu, ka tā savaldzinātu un iespaidotu daudzu [289] prātus. Ja man vēl būtu izdevība, es labprāt rakstītu grāmatas jaunatnei.
Jauniešu labā jādara tāds darbs, lai Dieva svētījošā patiesība pārņemtu un veidotu viņu prātu. Tā ir mana sirsnīgākā vēlēšanās, lai jaunie ļaudis pareizi saprastu ticībā iegūstamās taisnības nozīmi, un atziņu par rakstura pilnveidošanu, kas tos sagatavotu mūžīgai dzīvei. Es vairs neceru ilgi dzīvot, tāpēc atstāju šo vēsti, lai viņi, ejot uz mērķi, nekļūdītos.
Es aicinu: brāļi, iedrošiniet jauniešus vienmēr augstu vērtēt Dievu un Viņa žēlastību! Pastāvīgi strādājiet un lūdziet, lai jūs saprastu patiesās dievbijības vērtību. Atklājiet dzīvē Dieva svētuma un žēlastības pievilcību un augšup virzošo iespaidu! Mani vienmēr nomāc apziņa, ka tas netiek pienācīgi darīts.
Nav nekādas drošības, ka mana dzīvība vēl ilgi tiktu uzturēta, tomēr jūtu, ka Kungs mani ir pieņēmis. Viņam ir zināms, cik daudz esmu cietusi, liecinot pret tā saucamo kristiešu zemo dzīves līmeni. Es apzinos, cik tas bija svarīgi, lai manā dzīvē atklātos patiesība un ļaudis saņemtu manis rakstītās liecības, un vēlos, kaut jūs darītu visu iespējamo, lai mani raksti nonāktu pie ļaudīm svešās zemēs.
Norādiet jaunatnei uz tās daudzajām garīgajām priekšrocībām! Kungs vēlas, lai tā nopietni pūlētos ar patiesību iepazīstināt visus ļaudis. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka man bija īpašs pienākums jums to pateikt. [290]
