Lielais darbs, par kuru Kristus paziņoja, ka Viņš ir nācis to darīt, tagad uzticēts Viņa sekotājiem virs Zemes. Kristus kā galva pats vada šo atpestīšanas pasākumu un aicina mūs Viņam sekot. Kungs mums ir uzticējis visu pasauli aptverošu vēsti. Šai patiesībai jāizplatās visās tautās, valodās un ļaudīs. Ar sātana spēkiem ir bijis jācīnās vienmēr. Kristus ļauno uzvarēja, un to uzvarēja arī Viņa sekotāji. Tomēr plašs cīņas lauks pret tumsības varām ir saglabājies līdz šai dienai, un, lai tur sekmīgi darbotos, ir nepieciešami līdzekļi. Dievs nav paredzējis tos sūtīt tieši no Debesīm, bet Viņš savu sekotāju rokās ir ielicis spējas un līdzekļus, lai tos izlietotu šajā cīņā.
Dievs savai tautai ir devis plānu, kā sagādāt pietiekoši daudz līdzekļu, lai Viņa darbs pats sevi uzturētu. Šis desmitās daļas atdošanas plāns ir visai skaists savā vienkāršībā un vienādajās prasībās pret visiem. Katrs var nešaubīgi to ievērot, apzinoties, ka tam ir dievišķa izcelsme. Tas vienkāršo apvieno ar lietderīgo un neprasa dziļas zināšanas, lai to izprastu un pielietotu. Ikviens var apzināties savu dalību atpestīšanas plāna īstenošanā. Ikviens pieaudzis vīrietis, sieviete vai jaunietis var kļūt par Kunga mantzini, par darbinieku, kas sagādā līdzekļus Kunga namam. Apustulis saka: "Lai ikviens pie sevis noliek, cik viņš spēj!"
Ar šo dievišķi paredzēto sistēmu var sasniegt lielus mērķus. [305] Ja ikviens un visi to atzītu, tad katrs kļūtu par rūpīgu un uzticīgu Dieva mantu glabātāju; tad netrūktu līdzekļu, ar ko virzīt uz priekšu lielo pēdējās brīdinājuma vēsts pasludināšanas darbu pasaulē. Ja visi pieņemtu šo sistēmu, tad Kunga mantu nams būtu pilns, un neviens, kas piedalās, nekļūtu trūcīgāks. Ar katru iemaksu ziedotāji arvien ciešāk saistītos ar mūsdienu patiesību. Viņi krātu "sev mantu par labu pamatu uz nākamo laiku, ka dabūtu mūžīgo dzīvību".
