Atdodot Dievam desmito daļu no visas dārzu un tīrumu ražas, no avju un liellopu ganāmpulkiem, no garīgā un fiziskā darba ienākumiem, kā arī nododot otru desmito trūcīgo atbalstīšanai un citiem labdarības mērķiem, ļaudis tika mudināti vienmēr atcerēties patiesību, ka Dievs ir visa īpašnieks, bet tiem ir dāvāta priekštiesība būt par Viņa svētību izplatītājiem. Tāds bija paredzētais plāns, lai izskaustu visu cilvēka sirds šauro patmīlību un izveidotu plašu un cēlu raksturu.
