Līdzekļu izlietošanā Dieva ļaudīm vajadzētu būt ļoti taupīgiem, lai tiem būtu kaut kas, ko pienest Kungam, sakot: "No Tavas rokas mēs Tev dodam." Tā viņi var ziedot Dievam pateicības dāvanas par visām saņemtajām svētībām un sakrāt sev mantu Debesīs pie Mūžīgā troņa.
Pasaules cilvēki par drēbēm izdod lielas naudas summas, ko varētu izlietot, lai pabarotu un apģērbtu tos, kuri cieš no bada un aukstuma. Daudziem, par kuriem Kristus ir atdevis savu dzīvību, trūkst pat visparastāko, vienkāršāko drēbju, kamēr citi upurē tūkstošiem dolāru, cenzdamies apmierināt nepieēdināmo modes elku.
Kungs ir paredzējis, lai Viņa ļaudis izietu no pasaules un no tās atšķirtos. Tiem, kas tic, ka mēs dzīvojam žēlastības laika pēdējās dienās, nevajadzētu nēsāt dārgu un uzkrītošu apģērbu. "Tad nu es gribu," raksta apustulis Pāvils, "lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām. Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm un dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, — ar labiem darbiem."
Pat starp tiem, kas saucas par Dieva bērniem, ir tādi, kas par apģērbu izdod vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Mums vajadzētu ģērbties vienkārši un gaumīgi, tāpēc, manas māsas, kad jūs pērkat [314] un gatavojat drēbes sev un saviem bērniem, padomājiet par vēl nepaveikto darbu Dieva vīna kalnā! Ir pareizi iegādāties labu materiālu un rūpīgi to apstrādāt: tas ietaupa līdzekļus. Bet bagāti izrotājumi tiešām nav vajadzīgi; un sevis pagodināšanai izdoto naudu labāk vajadzētu ieguldīt Dieva darbā.
Tās nav drēbes, kas jūs varētu padarīt vērtīgākas Dieva acīs. Kungs vērtē iekšējo skaistumu, gara pazemību, laipnību vārdos un saprātīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem. Atsakieties no katra nevajadzīga rotājuma un nolieciet šos līdzekļus atsevišķi Dieva lietas atbalstīšanai.
