Lai visi, kas apliecina uzticību mūsu laika patiesībai, pārdomā, cik daudz naudas viņi gadu no gada un it īpaši lielajos svētkos izdod savtīgu un nesvētu iegribu apmierināšanai, cik daudz tērē, izdabājot savai apetītei un cik, lai tikai cits citu pārspētu un izrādītos! Saskaitiet visas šīs nevajadzīgi izdotās summas un tad novērtējiet, kādu svētību tās būtu nesušas, ja tiktu izlietotas kā dāvanas Dieva darbam, nekaitējot ne dvēselei, ne miesai.
Mazas un arī daudz lielākas dāvanas, cik nu kurš devējs spēj ziedot, lieti noder, lai dzēstu parādus draudzes telpām, kas iesvētītas kalpošanai Dievam. Jaunos laukos ir jāizsūta misionāri, un tāpat jāatbalsta tie, kas jau strādā. Misionāri parasti dzīvo ļoti taupīgi,
atsakoties no lietām, par kurām jūs ik dienas priecājaties un uzskatāt par dzīvei nepieciešamām. Viņiem ir daudz mazāk ērtību. [313]
