Jēzus ir pasaules Gaisma, un jums sava dzīve jāveido pēc Viņa priekšzīmes. Kristū jūs atradīsiet palīdzību stingra, līdzsvarota un skaista rakstura attīstībai, un sātans nekādā ziņā [64] nespēs aizkavēt tā gaišo mirdzumu. Ikvienam no mums Kungs ir paredzējis savu uzdevumu. Viņš nevēlas, lai mēs pārtiktu no cilvēku glaimiem un uzslavas, bet gan — lai pastāvētu Kunga spēkā. Lai mūs paceltu, izveidotu garā cēlus un derīgus Debesu valstības mājokļiem, piešķirot Kristus rakstura taisnību, Dievs cilvēcei sagādāja visdārgāko dāvanu, deva savu vienpiedzimušo Dēlu. Jēzus ieradās mūsu pasaulē un dzīvoja tā, kā Viņš vēlētos, lai dzīvojam mēs. Ja mēs izdabāsim savām tieksmēm un nepieliksim nopietnas pūles, sadarbojoties ar Dievu, tad cietīsim neveiksmi jau šajā dzīvē un pazaudēsim arī mūžīgo dzīvību.
Dievs ir paredzējis, lai mēs strādātu nevis kā cerību zaudējuši, bet ar visstingrāko pārliecību un pilnā uzticībā. Kad mēs, pētot Rakstus, iepazīsimies ar Tēva brīnišķo labvēlību, nododot pasaulei savu Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību, tad mūs pārņems neizsakāms prieks un godības nojausmas pilna līksmība. Dievs vēlas, lai visu audzināšanā iegūto mēs izlietotu, izplatot patiesību šajā pasaulē. Dzīvei un raksturam jāatstaro
īsta, vitāla dievbijība, lai pasaules priekšā tiktu paaugstināts Kristus krusts un šī krusta gaismā atklātos dvēseles vērtība. Prātam vienmēr jābūt atvērtam, lai saprastu Rakstus un, lietojot šo Debesu maizi, iegūtu garīgu spēku. [65]
