Liela daļa jauniešu, kas apliecina dievbijību, šķiet, nemaz nedzīvo atbilstoši saviem vārdiem. Viņi nepieaug ne atziņā, ne garīgajā dzīvē. To spēki drīzāk panīkst, nekā attīstās. Bet dziesminieka teiktais attiecas uz īstiem kristiešiem. Un, tiešām, ne Dieva Vārda burts dod gaismu un saprašanu, bet gan tā uzņemšana un pielietošana, Svētajam Garam aizskarot sirdi. Kad cilvēks ir patiesi atgriezies, tas kļūst par Dieva bērnu un dievišķās
dabas līdzdalībnieku; tiek atjaunota ne tikai sirds, bet jaunu mundrumu un spēku saņem arī prāts. Ir daudzi piemēri, ka ļaudīm pirms atgriešanās bija tikai viduvējas vai pat pavisam niecīgas spējas, kas pēc atgriešanās, šķiet, pilnīgi izmainījās: [66] tie uzrādīja ievērojamu gudrību Dieva Vārda patiesības izpratnē un varēja šīs atziņas pasniegt tālāk citiem. Pat augstu stāvoši inteliģenti cilvēki uzskatīja par priekšrocību ar viņiem satikties. Taisnības saules spožie stari apgaismoja viņu prātu, veicinot ikvienas spējas attīstību vēl lielākiem sasniegumiem.
Ja jaunatne ar Svētā Gara palīdzību uzņems savā sirdī Dieva Vārdu un tam paklausīs dzīvē, tad Kungs tās labā varēs veikt lielu darbu. Viņš to pastāvīgi cenšas vilkt pie sevis, pie visas gudrības, laipnības, skaidrības un patiesības Avota. Un cilvēks, kam prāts pārņemts ar cēlām domām, arī pats kļūst cēls.
