Kad Dieva žēlastība sāk pārvaldīt mūsu sirdi, kļūst skaidrs, ka visas pārmantotās un iegūtās tieksmes uz ļaunu nepieciešams sist krustā. Dvēselē jāsākas jaunai, cita spēka kontrolētai dzīvei. Visai mūsu darbībai jāizvēršas Dievam par godu, lai pārmaiņas skar gan iekšējo sirds stāvokli, gan ārējo izturēšanos. Visa cilvēciskā būtne — dvēsele, miesa un gars - jānodod Kunga pārvaldībā, lai Viņš to izlietotu par labu taisnībai.
Dabīgais cilvēks ir naidā ar Dieva likumiem un pats no sevis arī nespēj tos ievērot. Bet ticībā pārveidots, tas dienu no dienas var dzīvot Kristus dzīvi. Dienu no dienas viņš var sniegt pierādījumus, ka apzinās, ko nozīmē būt par Dieva īpašumu.
Miesa un dvēsele pieder Dievam. Viņš ir atdevis savu Dēlu, lai glābtu pasauli, tā nodrošinot mums jaunu pārbaudes laiku— [69] iespēju izveidot Dievam patīkamu raksturu. Kungs mūs ir atbrīvojis no grēka verdzības un sagādājis iespēju atjaunotai, pārveidotai kalpošanas dzīvei.
