Pētīsim Dieva svēto Vārdu, ieviešot dzīvē Debesu pamatprincipus! Staigāsim Kunga priekšā visā lēnprātībā un pazemībā, pastāvīgi labojot savas kļūdas! Nepieļausim, ka patmīlīgs lepnums mūsu dvēseli šķirtu no Dieva! Nelolosim sevī augstprātīgas jūtas, it kā mēs būtu labāki nekā citi. "Tādēļ, kas šķiet stāvam, lai pielūko, ka nekrīt." Ja jūs savu gribu pakļausiet Kunga gribai, dvēselē iestāsies klusums un miers. Nododot Kristus kontrolei visas rīcības slepenās ierosmes, sirdī valdīs Viņa mīlestība. Pārsteidzīgās, viegli uzbudināmās tieksmes tiks klusinātas un remdētas ar Kristus žēlastības eļļu. Apziņa par piedotajiem grēkiem sniegs mieru, kas augstāks par visu saprašanu. Mēs nopietni pūlēsimies uzvarēt it visu, kas kavē iegūt kristieša pilnību. Izgaisīs domstarpības. Tie, kas kādreiz meklēja kļūdas apkārtējos cilvēkos, daudz lielākas nepilnības saskatīs paši savā raksturā.
Tiešām, ir tādi, kas, dzirdot patiesību un saprotot, ka viņu dzīve nesaskan ar Kristus norādījumiem, izjūt nosodījumu un nožēlo [74] savus pārkāpumus. Atsaucoties uz Jēzus nopelnu un apliecinot ticību Viņam, tie saņem grēku piedošanu. Tā kā tie vairs nedara ļaunu, bet mācās darīt labu, tad pieaug žēlastībā un arvien vairāk iepazīstas ar Dievu. Viņi
saprot, ka, šķiroties no pasaules, tiem nepieciešams nest zināmus upurus, bet, pareizi visu apsverot, tie vairs nežēlo neko, lai tikai būtu kopā ar Jēzu. Viņi iesaistās Kristus armijas rindās un droši un līksmi dodas cīņā pret savām dabīgajām tieksmēm un savtīgajām vēlmēm, pakļaujot savu gribu Kristus gribai. Tie ik dienas meklē no Kunga žēlastību paklausīgai dzīvei un arī iegūst spēku un palīdzību. Tāda ir patiesa atgriešanās. Saņēmuši jaunu sirdi, tie pazemīgā, pateicīgā paļāvībā tagad uzticas Kristum un savā dzīvē uzrāda taisnības augļus. Ja kādreiz tie augstāk par visu vērtēja sevi un sajūsminājās par pasaulīgām izpriecām, tad tagad šis elks ir gāzts no troņa un visu pārvalda Dievs. Viņi neieredz grēkus, ko agrāk mīlēja, bet droši un apņēmības pilni iet pa svētuma ceļu.
