Tev vajag uzmanīt savas domas. Tas nav viegls uzdevums, un bez pastāvīgas nopietnas piepūles tu nespēsi to izdarīt. Tomēr Kungs to no tevis prasa, un tas ir katras apzinīgas būtnes pienākums. Tu par savām domām esi [76] atbildīga Dievam. Ja tu ļauj vaļu samaitātajai iztēlei, kavējoties pie netīriem tematiem, tad Kunga priekšā esi tikpat vainīga, it kā savus sliktos sapņus būtu pārvērtusi darbos. Lai tos īstenotu dzīvē, ir pietrūkusi tikai izdevība.
Tā dienu un nakti sapņot un celt gaisa pilis ir slikts un visai bīstams ieradums. Kad tas dzīvē nostiprinājies, tad nākotnē to vairs nav iespējams apspiest, lai kavētos pie šķīstiem, svētiem un cēliem tematiem. Ja tu vēlies kontrolēt savu prātu un neļaut tukšām, samaitātām domām aptraipīt dvēseli, tad tev vienmēr jābūt nomodā pār savām acīm, ausīm un izjūtām. Šajā ziņā panākumus var sasniegt vienīgi žēlastības spēkā, jo tu pati esi par vāju.
