Tos, kuri pilnībā neizprot savu pastāvīgo atkarību no Dieva, pārvarēs kārdināšanas. Pašlaik mēs varam domāt, ka mūsu kājas stāv droši un nekas mūs neizkustinās. Mēs varam ar pārliecību sacīt: "Es zinu, kam es ticu; nekas nespēj satricināt manu uzticību Dievam un Viņa Vārdam." Bet sātans plāno, kā savā labā izmantot mūsu iedzimtās un iegūtās rakstura vājības un kā padarīt aklas mūsu acis pret savām vajadzībām un trūkumiem. Dzīves gājumā mēs varam būt droši, vienīgi atzīstot savu nespēku un pastāvīgi uzlūkojot Jēzu. [102]
