1984. gada 1. decembrī es biju tuvu nāvei Kanādā Ontario provinces Niagarafolsas pilsētas Lielās Niagaras, slimnīcas reanimācijas nodaļā. Man bija sirds asinsvadu aizsprostojums un mirgošanas aritmija, kuru ārsti nespēja novērst. Pēc dažām dienām kardiologs teica, ka es būtu miris ceļā uz slimnīcu, ja mani atvestu divdesmit minūtes vēlāk.
Es saslimu pēkšņi. Nedēļas nogalē mēs ar sievu Hildu viesojāmies pie viņas mātes. Mūsu brauciens no Ņujorkas štata bija patīkams, un kopā ar māti jauki pavadījām vakaru. Kad ap desmitiem devāmies pie miera, es jutos neparasti noguris; aizmigu mierīgi, bet ap trijiem pamodos vienos sviedros. Jutu gan, ka man grūti elpot, bet domāju, ka vainīga pārāk karstā guļamistaba.
Piecēlos un mazliet pavēru logu; pa spraugu nāca vēss ziemas gaiss, un man kļuva vieglāk. Tomēr aizmigt vairs nevarēju. Vārtījos gultā, un atkal trūka elpas.
Cīnīdamies pēc tās, aizvien plašāk atvēru logu, līdz ap septiņiem tas bija pilnīgi vaļā.
Pēc dušas jutos galīgi saguris un nopratu, ka ar mani kaut kas notiek. Lai noskūtos, bija jāsaņem visi spēki. Ejot uz mašīnu, jutos tā, it kā kāptu stāvā kalnā.
Slimnīcas uzņemšanas nodaļā man ātri uzlika skābekļa masku, pievienoja intravenozajai sistēmai un diagnostikas monitoram, lai kontrolētu sirdsdarbību. Kardiologs un vairākas māsiņas darīja visu, lai uzturētu mani pie dzīvības.
Pēc īsa brīža mani ievietoja pārpildītajā intensīvās terapijas nodaļā. Tā kā visi stiklotie boksi bija aizņemti, man nolika gultu blakus māsu postenim.
Patiesībā biju jau ar vienu kāju kapā, jo elpa kļuva tik sekla, ka ar mokām bija jāvelk skābeklis plaušās. Tagad es ticēju, ka mirstu, bet vēl vairāk par to pārliecinājos, kad man vaicāja, vai gribu, lai pie manis atnāk mācītājs. Biju tik nespēcīgs, ka lūdzu, lai mani neapmeklē neviens, izņemot manu sievu. Viņai atļāva ik pa divām stundām ienākt pie manis uz desmit minūtēm. Varu teikt, ka gandrīz četrdesmit gadus ik dienas biju meklējis Dievu un gatavojies savai pēdējai stundai.
Apzinoties savu kritisko stāvokli, ievēroju, ka nodaļā liels skaits slimnieku izmisīgi cīnās ar nāvi. “Šis ir nāves nams,” es teicu sev.
