Uz sargiem gulstas svinīga atbildība. Cik rūpīgiem un uzmanīgiem tiem vajadzētu būt, lai precīzi saprastu un izskaidrotu Dieva Vārdu. “Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts.” Pravietis Ecēhiēls saka: “Man garā atskanēja Kunga vārds, kas man sacīja: “Nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja: “Cilvēka bērns, runā uz saviem tautiešiem un saki tiem: Ja Es sūtu zobenu pār kādu zemi un šīs zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev par sargu; ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielaužamies zemē, ja tas pūš tauri un brīdina tautu; un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krīt uz viņa paša galvas, jo viņš taču dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tātad viņš pats vainīgs savā (16) nāvē.Ja viņš to būtu ievērojis un būtu ļāvies sevi brīdināt, viņš būtu izglābis savu dzīvību. Bet ja sargs redz zobenu nākam, bet nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas. Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no Manas mutes, tos brīdini Manā vārdā. Ja es bezdievim saku: Bezdievi, tev jāmirst, un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas. Bet ja tu būsi brīdinājis bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ, bet tu būsi izglābis savu dzīvību.”
Sarga atbildība šodien ir daudz, daudz lielāka nekā pravieša dienās, jo esam saņēmuši skaidrāku gaismu un lielākas ir mūsu priekšrocības un izdevības. Sludinātāja pienākums ir brīdināt ikvienu cilvēku, pamācīt katru visā lēnprātībā un gudrībā. Viņš nedrīkst saskaņoties ar pasaules ieradumiem, bet kā Dieva kalpam viņam ir jācīnās par ticību, kas vienreiz svētiem dota. Sātans pastāvīgi strādā, lai sagrautu cietokšņus, kas tam liedz brīvu pieeju dvēselēm; un, kamēr mūsu sludinātāji nav kļuvuši garīgāki, kamēr tie nav ciešāk savienojušies ar Dievu, tikmēr ienaidniekam ir ļoti labvēlīgs stāvoklis, un par tā sekmēm Kungs prasīs atbildību no sarga.
Es tagad vēlos brīdināt tos, kas pulcēsies mūsu telts sanāksmē. Visu lietu gals ir tuvu. Mani brāļi, sludinātāji un ierindas locekļi! Man ir rādīts, ka jums jāstrādā savādāk, nekā jūs līdz šim esat ieraduši strādāt. Jūsu pūles sabojājis lepnums, skaudība, iedomība un nepastāvība. Ja cilvēki atļauj, ka sātans tiem glaimo un tos slavē, tad Kungs to labā vai ar viņu pūlēm var paveikt ļoti maz vai vispār neko. Cik (17) neizmērojami dziļi pazemojās Cilvēka Dēls, lai paceltu cilvēci! Dieva strādniekiem — ne tikai sludinātājiem, bet visiem draudzes locekļiem, — ja tie vēlas palīdzēt citiem, ir vajadzīga Kristus lēnprātība un vienkāršība. Mūsu Pestītājs, būdams Dievs, ļoti pazemojās, pieņemdams cilvēka dabu. Bet Viņš gāja vēl tālāk. Kā cilvēks Viņš pazemojās “līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. Kaut es varētu atrast vārdus, lai jums atklātu šīs domas! Kaut varētu tikt atņemts aizsegs un jūs ieraudzītu sava garīgā vājuma cēloni, kaut jūs spētu iedomāties bagātīgos spēka un žēlastības krājumus, kas gaida uz jums, lai jūs pēc tiem lūgtu. Tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības, tiks piepildīti. Mums jāparāda lielāka ticība, saucot uz Dievu pēc visām mums nepieciešamajām svētībām. Mums izmisīgi jācīnās un jāpieliek vislielākās pūles, lai ieietu pa šaurajiem vārtiem.
Kristus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas pūlaties un esat ļoti nospiesti. Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” /angļu tulk./ Es jums apliecinu, mani mīļie brāļi, sludinātāji un draudzes locekļi, ka jūs neesat apguvuši šo mācību. Kristus mūsu dēļ pacieta kaunu, neizsakāmas mokas un pat nāvi. “Tāds prāts lai jums ir, kāds arī Kristum Jēzum bija.” Panesiet negodu un apvainojumu neatmaksājot un bez atriebības gara. Jēzus mira ne tikai tāpēc, lai mūs salīdzinātu, bet arī tāpēc, lai rādītu mums priekšzīmi. Ak, brīnišķīgā, pretimnākošā pazemošanās un nesalīdzināmā mīlestība! Kā jūs, uzlūkojot Dzīvības Lielkungu pie krusta, varat lolot savtīgumu? Vai jūs vēl spējat nodoties naidam un atriebībai?
Lai lepnais gars pazemīgi noliecas. Lai cietā sirds salūzt. Ne mirkli ilgāk nelutiniet, nežēlojiet un nepaaugstiniet savu “es”. Skatieties, ak, skatieties uz To, kuru caururbuši mūsu grēki. Vērojiet Viņu soli pa solim ejam lejup pa pazemības taku, lai mūs paceltu; Viņš pazemojās tik ļoti, ka tālāk iet vairs nebija iespējams, lai glābtu mūs, kas bijām krituši grēkā. Kāpēc mēs gribam būt tik vienaldzīgi, tik auksti, tik formāli, lepni, pašpaļāvīgi? (18)
Kurš no mums ir uzticīgi sekojis Priekšzīmei? Kurš ir uzsācis un turpina cīņu pret sirds lepnumu? Kurš no mums visā nopietnībā ir stājies pretī savtīgumam, līdz tam vairs sirdī nav vietas un tas neatklājas dzīvē? Kaut Dievs dotu, ka mums pasniegtās mācības līdz ar Golgātas krusta uzlūkošanu un zīmju piepildīšanos, kas liecina par Dieva tiesas tuvošanos, tā ietekmētu mūsu sirdis, ka mēs kļūtu pazemīgāki, pašaizliedzīgāki, laipnāki cits pret citu, ka mēs mazāk rūpētos par sevi, mazāk kritizētu un būtu labprātīgāki nest cits cita nastas, nekā to darām šodien.
Man tika rādīts, ka mēs kā tauta esam atkāpušies no ticības vienkāršības un Evaņģēlija skaidrības. Daudzi atrodas lielās briesmās. Ja tie nemainīs savu rīcību, tad tie kā nederīgi zari tiks atšķirti no īstā vīna koka. Brāļi un māsas, man tika rādīts, ka mēs stāvam uz mūžīgās pasaules sliekšņa. Tagad mums jāiegūst uzvaras katrā solī. Katrs labs darbs ir kā izsēta sēkla, kas nesīs augļus mūžīgai dzīvei. Katra veiksme paceļ mūs uz augstāka pakāpiena augšupejošās kāpnēs un sniedz garīgu spēku jaunām uzvarām. Katra pareiza rīcība sagatavo ceļu tās atkārtošanai.
Dažiem pārbaudes laiks jau beidzas; bet vai ar viņiem viss ir kārtībā? Vai viņi jau ir sagatavojušies nākamajai dzīvei? Vai ieraksti grāmatās nestāstīs par novārtā atstātām izdevībām, neizlietotām priekšrocībām, par savtīgu un pasaulīgu dzīvi, kas nav nesusi augļus Dievam par godu? Cik daudz darba, ko Kungs mums uzticējis darīt, ir palicis nepadarīts? Mums visapkārt ir dvēseles, kas jābrīdina, bet cik bieži laiku ir aizņēmusi kalpošana sev, un pie Dieva uzkāpis ziņojums par dvēselēm, kas nebrīdinātas un neglābtas aizgājušas kapā.
Kungam joprojām pret mums vēl ir žēlojoši nodomi; vēl varam atstāt savus grēkus. Mēs varam kļūt Dievam mīļi. Es lūdzu jūs, kas esat tālu atlikuši Kunga atnākšanu, (19) sāciet tagad ar darbiem izpirkt laiku. Pētiet Dieva Vārdu! Lai visi šajā sapulcē slēdz derību ar Dievu atstāt tukšas un nenozīmīgas sarunas un vieglprātību, mazsvarīgu lasāmvielu, un nākamajā gadā rūpīgi un ar lūgšanām pēta Bībeli, lai lēnprātīgi un ar bijību spētu atbildēt katram cilvēkam, kas jautā par jūsos esošās cerības pamatu. Vai jūs bez kādas kavēšanās nepazemosiet savas sirdis Dieva priekšā un nenožēlosiet savu atkrišanu?
Lai neviens nedomā, ka es nožēlošu vai atsaukšu kādu no skaidrajām liecībām, ko esmu sniegusi atsevišķām personām vai draudzei. Ja arī esmu kaut kur kļūdījusies, tad tikai tajā ziņā, ka grēku neesmu norājusi vēl noteiktāk un stingrāk. Daži brāļi ir uzņēmušies atbildību kritizēt manu darbu un nepareizību labošanai ir ieteikuši vieglāku ceļu. Šīm personām es vēlos sacīt: es iešu Dieva ceļu un ne jūsējo. Ko esmu sacījusi vai rakstījusi liecību vai rājienu veidā, to neesmu izteikusi par daudz tieši.
Dievs man ir devis manu darbu, un man ar to būs jāsastopas pēdējā dienā, Pēdējā tiesā. Tiem, kas izvēlējušies savu paša ceļu, kas sacēlušies pret viņiem dotajām skaidrajām liecībām un centušies satricināt citu ticību liecībām, šī lieta jānokārto ar Dievu. Es neko neatsaucu. Es neko nemīkstinu, lai izpatiktu viņu uzskatiem vai lai atvainotu viņu rakstura trūkumus. Es neesmu runājusi pat tik skaidri un tieši, kā šis gadījums to ir prasījis. Tiem, kas vēlas kaut kādā veidā mazināt aso rājienu spēku, ko Kungs man licis izteikt, būs jāsastopas ar savu darbu Dieva tiesā.
Pirms dažām nedēļām, raugoties acīs nāvei, man bija iespējams dziļāk ieskatīties mūžībā. Ja Kungam ir paticis mani uzcelt no mana nespēka, tad es ceru žēlastībā un spēkā, kas nāk no augšienes, uzticīgi runāt par visu, kas man tiek atklāts. Iepazīstināt cilvēkus ar Dieva sniegtajām liecībām, kas var aizvainot cilvēku vai sagraut viņa maldīgo ticību sev, man ir bijis ārkārtīgi grūti visu mūžu. Tas ir pretēji manam raksturam, tas man sagādā lielas sāpes (20) un daudzas bezmiega naktis. Tiem, kas uzņēmušies atbildību man pārmest un savā ierobežotajā izpratnē ieteikt ceļu, kas tiem liekas gudrāks, es atkārtoti saku, ka es viņu pūles nevaru pieņemt. Atstājiet mani Dievam un ļaujiet Viņam mani mācīt. Es ņemšu vārdus no Kunga un tos teikšu tālāk ļaudīm. Es negaidīšu, ka visi rājienu atzīs par pareizu un reformēs savu dzīvi, bet man jāizpilda savs pienākums. Es staigāšu pazemībā Dieva priekšā, darot savu darbu laikam un mūžībai.
Dievs nav devis maniem brāļiem darbu, ko Viņš ir uzticējis man. Ir tādi, kas uzskata, ka mani atklātie rājieni arī citus ir ierosinājuši būt asiem, kritiskiem un bargiem. Ja tā, tad viņiem šī lieta jānokārto ar Kungu. Ja cilvēki uzņemas atbildību, ko Dievs tiem nav uzlicis, ja viņi neievēro pamācības, kas tiem atkal un atkal dotas caur Viņa izraudzītu pazemīgu rīku, ka tiem jābūt laipniem, pacietīgiem un iejūtīgiem, tad par sekām būs jāatbild vienīgi viņiem pašiem. Ar sāpju sagrauztu sirdi esmu pildījusi nepatīkamu pienākumu pret saviem vismīļākajiem cilvēkiem, neuzdrošinādamās darīt, kā pašai patīk, un atturēt rājienu pat no sava laulātā drauga, un es nebūšu mazāk uzticīga, brīdinot citus, vai nu viņi gribēs mani uzklausīt, vai nē. Runājot uz ļaudīm, es saku daudz ko tādu, ko iepriekš nebiju domājusi teikt. Bieži pār mani nāk Kunga Gars. Man liekas, ka tieku aizrauta prom no sevis; mana gara skatam skaidri tiek parādīta dažu personu dzīve un raksturs. Es redzu viņu kļūdas un viņiem draudošās briesmas un jūtos spiesta runāt par to, kas man rādīts. Es neiedrošinos pretoties Dieva Garam.
Es zinu, ka dažiem mana liecība nepatīk. Tā nav piemērota viņu lepnajai, nesvētajai sirdij. Es arvien dziļāk izjūtu zaudējumu, kādu cietuši mūsu ļaudis, tāpēc ka nav pieņēmuši gaismu, ko Dievs tiem devis, un nav tai paklausījuši. Mani jaunākie brāļi sludināšanas darbā, es jūs lūdzu (21) vairāk pārdomāt savu svinīgo atbildību. Svētījušies Dievam, jūs gan draudzē, gan pasaulē izplatīsiet spēcīgu iespaidu uz labu, bet jums trūkst dziļi izjustas dievbijības un nodošanās Viņam. Dievs jūs ir svētījis, lai jūs būtu pasaulei par gaismu kā ar saviem labajiem darbiem, tā arī ar vārdiem un mācību. Bet daudzus no jums tiešām var salīdzināt ar neprātīgajām jaunavām, kurām lukturos nebija eļļas.
Mani brāļi, ievērojiet Uzticīgā Liecinieka rājienu un padomu, un Dievs strādās jūsu labā un ar jums. Jūsu ienaidnieki var būt stipri un apņēmīgi, bet Viens, kas varenāks nekā tie, būs jūsu palīgs. Ļaujiet gaismai spīdēt, un tā darīs savu darbu. Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu patvērums.
