Lasīta koledžas zālē 1881.gada decembrī Savienības, “Review and Herald” izdevniecības, sanatorijas un koledžas delegātiem un vadošajiem darbiniekiem
Draud briesmas, ka mūsu koledža var tikt novērsta no tās sākotnējā mērķa. Dieva nodoms ir skaidri atklāts, ka mūsu ļaudīm ir vajadzīga iespēja apgūt vispārējās zinātnes, tajā pašā laikā iepazīstoties ar Viņa Vārda prasībām. Ir jāpasniedz Bībeles lekcijas. Mūsu audzināšanas un izglītības sistēmā Rakstu pētīšanai vajadzētu ieņemt pirmo vietu.
Uz Betlkrīkas koledžu no liela attāluma tiek sūtīti studenti tieši tādēļ, lai saņemtu pamācības lekcijās par Bībeles studiju priekšmetiem. Bet pirms viena vai diviem gadiem mūsu skolu mēģināja pārveidot atbilstoši citām koledžām. Ja to izdarīs, tad mēs vairs nevarēsim dot nekādu pamudinājumu vecākiem sūtīt savus bērnus uz Betlkrīkas koledžu. Morāles un reliģiskos iespaidus nevajadzētu nobīdīt aizmugurē. Pagātnē Dievs ir strādājis ar skolotāju pūlēm, un, pateicoties koledžai, daudzas dvēseles ir ieraudzījušas patiesību, pieņēmušas to (22) un devušās uz savām mājām, lai turpmāk dzīvotu Dievam. Redzot, ka Bībeles studijas ieņem savu vietu viņu izglītībā, audzēkņi tika rosināti uz šīm studijām raudzīties ar lielāku interesi un uzskatīt tās par īpaši svarīgām.
Pārāk maz uzmanības pievērsts jauniešu sagatavošanai kalpošanas darbam. Dibinot koledžu, tas bija galvenais mērķis. Nekādos apstākļos to nedrīkst ignorēt un uzskatīt par mazsvarīgu jautājumu. Tomēr jau vairākus gadus pēc kārtas tikai nedaudzi no šīs iestādes ir izgājuši sagatavoti mācīt patiesību citiem. Dažus, kas ar lieliem izdevumiem bija nākuši šurp, domājot par sludināšanas darbu, skolotāji pamudināja uz pilnu studiju kursu, kas savukārt prasīja vairākus gadus, un, lai nopelnītu līdzekļus šī plāna īstenošanai, tie iesaistījās grāmatu pārdošanas darbā, atmetot visas domas par patiesības sludi-nāšanu. Tas ir pilnīgi nepareizi. Mums darbam nav vairs atlicis daudz gadu, un skolotājiem un direktoriem vajadzētu tikt piepildītiem ar Dieva Garu un strādāt saskaņā ar Viņa atklāto gribu, nevis tik ļoti rūpēties par saviem personiskajiem plāniem. Mēs katru gadu daudz zaudējam, tāpēc ka šajos jautājumos neņemam vērā Dieva norādījumus.
Dievs vēlas, lai mūsu koledža apmierinātu šī briesmu un pagrimuma laikmeta pieaugošās vajadzības. Grāmatas vien nespēj sniegt studentiem vajadzīgo audzināšanu. Ir jāliek plašāks pamats; koledža nepastāv, lai nestu kāda cilvēka prāta zīmogu. Skolotājiem un direktoriem jāstrādā kopā ar brāļiem. Viņiem vajadzētu kopīgi apspriesties un prasīt padomu arī no sludinātājiem un atbildīgiem vīriem, bet pāri visam — meklēt gudrību no augšienes, lai viņu lēmumi par skolu būtu tādi, ko Dievs varētu atzīt par labiem.
Šī institūta mērķis nav dot studentiem vienīgi grāmatu zināšanas. Tādu izglītību var iegūt kurā katrā koledžā mūsu zemē. Man rādīja, ka sātans ir tas, (23) kas grib traucēt tā mērķa sasniegšanu, kura dēļ koledža ir dibināta. Viņa viltību kavēti, tās vadītāji spriež līdzīgi pasaulei, kopē pasaules plānus un atdarina tās ieradumus. Bet, tā rīkojoties, viņi nepilda Dieva Gara nodomu.
Ir nepieciešama plašāka izglītība — izglītība, kas no skolotājiem un direktora prasītu tādas pārdomas un piepūli, kas kailu zināšanu mācīšanai vien nav vajadzīga. Raksturam jāsaņem pareiza audzināšana, lai tas varētu sasniegt iespējami vislielāko pilnību un cēlumu. Studenti koledžā jāmāca tā, lai viņi, nostājoties pret demoralizējošiem iespaidiem, kas samaitā jaunatni, varētu ieņemt sabiedrībā cienījamu, godājamu un morāli nevainojamu stāvokli.
Būtu labi, ja mūsu koledžai piederētu apstrādājama zeme, darbnīcas, ko vadītu cilvēki, kas būtu spējīgi apmācīt studentus dažādās fiziska darba nozarēs. Daudz ir zaudēts tāpēc, ka garīgā slodze nav apvienota ar fiziskām nodarbībām, studentu brīvās stundas bieži paiet vieglprātīgās izpriecās, kas vājina fiziskos, garīgos un morālos spēkus. Juteklisko iegribu apmierināšanas pazemojošā vara vai priekšlaicīga pretējo dzimumu draudzība un laulības ar saviem satraukumiem ir iemesls, kāpēc daudzi studenti nesasniedz garīgas attīstības augstumus, ko citādi tie varētu sasniegt.
Katru dienu jaunietim vajadzētu izjust savu pienākumu pret Dievu. Viņa likumus pastāvīgi pārkāpj pat ticīgu cilvēku bērni. Daži no šiem jauniešiem bieži iemīl izlaidību un rezultātā cieš gara un miesas spēki. Šī šķira ierosina sekot viņu bīstamajos ceļos. Tā, kamēr direktors un skolotājs māca zinātnes, sātans ar ellišķīgu viltību pieliek visus spēkus, lai gūtu kontroli pār audzēkņu prātiem un vadītu tos pretī bojāejai.
Vispārīgi runājot, jaunatnei ir pavisam maz morālā (24) spēka. Tas izskaidrojams ar novārtā pamesto audzināšanu bērnībā. Iepazīšanos ar Dieva raksturu un mūsu pienākumiem pret Viņu nevajadzētu uzskatīt kā kaut ko mazsvarīgu. Bībeles reliģija ir jauniešu vienīgais patvērums. Mūsu izglītojošajās iestādēs sevišķu uzmanību vajadzētu pievērst morālei un reliģijai.
