Ļaudīm, kas tagad saistīti ar mūsu iestādēm, nepieciešama nopietna reforma. Viņiem ir dažas vērtīgas rakstura īpašības, kamēr ļoti trūkst citu. Viņu raksturam vajadzīgs savādāks veidojums, — tāds, kas līdzinātos Kristum. Viņiem visiem (557) jāatceras, ka tie vēl nav sasnieguši pilnību, ka rakstura veidošanas darbs vēl nav pabeigts. Ja viņi staigās saskaņā ar katru Dieva dāvāto gaismas staru; ja tie sevi salīdzinās ar Kristus dzīvi un raksturu, tad saskatīs, kur neatbilst Dieva svētā likuma prasībām, un centīsies kļūt pilnīgi savā sfērā, kā Dievs Debesīs ir pilnīgs savā sfērā. Ja šie cilvēki būtu sapratuši šo jautājumu svarīgumu, tad viņi šodien būtu tālu priekšā savam pašreizējam stāvoklim un daudz labāk veiktu uzticētos pienākumus. Šajā pārbaudes laikā viņiem jācenšas sasniegt pilnību. Tiem ik dienas jāmācās no Kristus. Viņi ir saistīti ar Dieva darbu ne tāpēc, ka būtu pilnīgi, nekļūdīgi vīri, bez rakstura trūkumiem, bet gan, neskatoties uz šiem trūkumiem, Dievs sagaida, lai tie, būdami saistīti ar Viņa darbu, pastāvīgi pētītu un mācītos, kā atdarināt doto Priekšzīmi.
Savā darbā Jēzus uzņēmās saistības ar Jāni, Pēteri un Jūdu, darot viņus par saviem līdzstrādniekiem; bet tajā pašā laikā tiem pastāvīgi vajadzēja no Viņa mācīties. No Kristus dievišķajām mācībām bija jāsmeļas norādījumi savu nepareizo domu un maldīgo uzskatu labošanai attiecībā uz kristīga rakstura veidošanu. Jānis un Pēteris nebija pilnīgi, bet viņi izlietoja katru izdevību. Pēteris neiemācījās neuzticēties sev un turpināja sevi vērtēt augstu, līdz viņu uzvarēja sātana kārdināšanas un viņš savu Kungu aizliedza. Jūdam bija tādas pašas izdevības kā šiem mācekļiem mācīties Kristus sniegtās mācības, bet viņš tās nevērtēja un necienīja. Viņš bija tikai klausītājs, bet ne darītājs. Šādas rīcības iznākums atklājās Kunga nodošanā.
Vīri, kurus Dievs saistījis ar savām iestādēm, nedrīkst domāt, ka tiem vairs nav jāpieaug, jo viņi jau atrodas atbildīgās vietās. Lai viņi būtu īsti pārstāvji, sargi vissvētākajam darbam, kāds jebkad mirstīgajiem uzticēts, tad tiem vajag ieņemt skolnieku stāvokli. (558) Viņi nedrīkst justies pašap-mierināti vai iedomīgi. Viņiem vienmēr vajadzētu saprast, ka tie staigā pa svētu zemi. Dieva eņģeļi ir gatavi tiem kalpot, jo viņiem pastāvīgi nepieciešams uzņemt gaismu un Debesu iespaidus, vai arī tie darbam nebūs vairāk piemēroti kā neticīgie.
Ja ar Betlkrīkas kantori saistīto cilvēku raksturs būtu tā pārveidots, ka tie uz viņu uzraudzībā esošajiem varētu atstāt svētīgu iespaidu, tad izredzes būtu daudz iedrošinošākas. Lai ko par savām spējām domātu mūsu iestādēs nodarbinātie cilvēki, man ir pamats sacīt, ka daudziem vēl ļoti jāaug, lai varētu atbilstoši pildīt savus pienākumus. Tie var justies spējīgi dot padomu, bet viņiem pašiem vajadzīgs padoms no Tā, kas ir nemaldīgs gudrībā. Draud briesmas, ka viņu rokas sakropļos un sabojās lielas un svarīgas intereses. Ja visi vairāk izjustu savu nezināšanu un mazāk paļautos uz sevi, tad viņi no lielā Skolotāja mācītos lēnprātību un sirds pazemību.
Dievs ievēro visu, kas notiek birojā. Vienmēr vajadzētu paturēt prātā vārdus: “Tu, Dievs, mani redzi.” Katram, kas uzņēmies pienākumus šajā kantorī, vajadzētu būt pieklājīgam un laipnam pret visiem. Pastāvīga Kristus klātbūtnes izjūta novērstu citu tiesību ierobežošanu, kas ir tik parasta pasaules praksē, bet kas apvaino Dievu. Dažādajās biroja nodaļās strādājošo dzīvē jāieauž Jēzus mīlestība, lai viņi izturētos taisnīgi ne tikai pret darbu, bet arī viens pret otru.
Pats pirmais darbs, mani brāļi, ir nodrošināt Dieva svētības savai sirdij. Tad ienesiet šo svētību savā namā, atstājiet kritiku, uzvariet savu ieradumu būt pārāk stingriem prasībās pret citiem, un lai valda saulains un laipns gars. Jūsu māju atmosfēra līdz ar jums ieplūdīs birojā, un jūsu dvēseles apņems Debesu miers. Kur (559) mājo Jēzus mīlestība, tur ir arī līdzjūtīgs maigums un uzmanība pret citiem. Visvērtīgākais pasākums, kurā mani brāļi var iesaistīties, ir Kristum līdzīga rakstura veidošanas darbs.
Man ir rādīts, ka tiem, kas vada mūsu iestādes, vienmēr vajadzētu pieminēt, ka galvenais direktors ir Debesu Dievs. Visus darījumus katrā darba nozarē vajadzētu raksturot stingram godīgumam. Stingri un nelokāmi vajag sargāt kārtību, bet stingrībai jāsavienojas ar līdzjūtību, žēlastību un iecietību. Taisnībai ir dvīņu māsa — mīlestība. Tām jāstāv blakus. Mūsu vadonim jābūt Bībelei. Cilvēks nevar sevi vairāk piekrāpt, kā domājot, ka grūtībās viņš var atrast kādu par Dieva Vārdu labāku vadoni. Svētu laimi nesošajam Vārdam jābūt mūsu kāju spīdeklim. Bībeles priekšstati jāieauž ikdienas dzīvē.
