Nekādu neapmierinātību tam nevajadzētu lolot savā sirdī vai izteikt ar savām lūpām. Ja ir panākumi, tad viņam nevajadzētu godu pierakstīt sev, jo viņa panākumi ir attiecināmi Dieva eņģeļu darbam sirdī. Un lai viņš atceras, ka Debesu vēstneši vienmēr ir viņam blakus, kā drosmi iedvesošos brīžos, tā arī mazdūšības mirkļos. Viņam vajadzētu atzīt Kunga laipnību, priecīgi To slavējot. (335)
Kristus nolika Savu godību un nāca uz šo zemi ciestu grēcinieku labā. Ja savā darbā sastopamies ar grūtībām, tad uzlūkosim Viņu, Kurš ir mūsu ticības Iesācējs un Pabeidzējs. Tad mēs nepagursim, nedz zaudēsim drosmi. Grūtības mēs panesīsim kā labi Jēzus Kristus karavīri. Atcerieties, ko Viņš saka par visiem patiesiem ticīgiem: “ Mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva ēka.” 1.Kor.3,9.
Vērtīgs piedzīvojums. – Kas kolportāžas darbu uzsāk kā vajadzīgs, tam jābūt gan audzinātājam, gan audzēknim. Cenšoties pamācīt citus, viņam pašam jāmācās darīt evaņģēlista darbu. Ja kolportieri izies darbā ar pazemīgu sirdi, karsti vēlēdamies strādāt, tad tie atradīs daudz iespēju teikt vārdu īstā laikā dvēselēm, kurām, mazdūšības nomāktām, draud bojā eja. Pēc darba pie šiem nomāktajiem ļaudīm tie būs spējīgi teikt: “Jūs citkārt bijāt tumsībā, bet tagad jūs esat gaisma Kungā.” Efes. 5,8. Un, redzot citu grēcīgo rīcību, tie var teikt: “ Un kādi no jums bija tādi, bet jūs esat nomazgāti, bet jūs esat svēti darīti, bet jūs esat taisnoti Kunga Jēzus vārdā un mūsu Dieva Garā.” 1.Kor.6,11.
Kas strādā priekš Dieva, tie sastapsies ar grūtībām, tomēr viņiem vienmēr pieder apsolījums: “ Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mat. 28,20. Dievs dos visbrīnišķīgākos piedzīvojumus tiem, kas sacīs: “ Es ticu Tavam apsolījumam, es nepaguršu un nezaudēšu drosmi.” (336)
Ziņu iesniegšana. (Apraksti) – Lai tie, kas, strādājot priekš Kunga, gūst šādus piedzīvojumus, tos atstāsta mūsu laikrakstos, lai arī citi tiktu iedrošināti. Lai kolportieris pastāsta par prieku un svētībām, ko viņš saņēmis, kalpojot par evaņģēlistu. Šīm liecībām vajadzētu atrast vietu mūsu laikrakstos, jo tām ir tālu sniedzošs iespaids. Tās būs draudzei kā jauks aromāts, kā dzīvības smarža uz dzīvību. Tā atklāsies, ka Dievs strādā ar tiem, kas sadarbojas ar Viņu.
Priekšzīme veselības reformā.- Satiksmē ar neticīgajiem neļaujieties novērsties no pareizajiem pamatlikumiem. Ja jūs sēžat pie viņu galda, tad ēdiet sātīgi un tikai tādu barību, kas neaptumšo prātu. Sargieties, ka jūs neaptraipa nesātība. Jūs nevarat atļauties novājināt savus garīgos vai fiziskos spēkus, jo līdz ar to jūs kļūsiet nespējīgi izprast garīgas lietas. Uzturiet savu prātu tādā stāvoklī, lai Dievs to var iespaidot ar Sava Vārda dārgajām patiesībām.
Tā jums būs iespaids uz citiem. Daudzi cenšas labot citu cilvēku dzīvi, uzbrūkot tam, ko viņi uzskata par nepareizu ieradumu. Viņi iet pie tiem, kas pēc viņu domām maldās, un aizrāda uz to trūkumiem, tomēr necenšas sirsnīgi un smalkjūtīgi pievērst viņu prātu pareizajiem pamatlikumiem. Tāda rīcība bieži vien nesniedz vēlamos rezultātus. Cenšoties labot citus, mēs pārāk bieži viņos pamodinām cīņas kāri un tā izdarām vairāk ļauna nekā laba. Neuzmaniet citus, lai tiem parādītu viņu kļūdas un maldus. Māciet ar priekšzīmi. Lai jūsu aizliegšanās un uzvara pār ēstkāri uzklausāmi rāda paklausību pareizajiem pamatlikumiem. Lai jūsu dzīve liecina par patiesības augšup ceļošo un svētojošo iespaidu.
No visām dāvanām, kādas Dievs dāvājis cilvēkam, neviens nav vērtīgāks par valodas dāvanu. (337) Svētā Gara svētota, tā ir spēks uz labu. Tieši ar mēli mēs pārliecinām cilvēkus, ar to mēs pienesam lūgšanas un slavējam Dievu, un ar to mēs līdzdalām skaistās un vērtīgās domas par Pestītāja mīlestību. Pareizi izlietojot valodas dāvanu, kolportieris var sēt patiesības sēklu daudzās sirdīs.
Godīgums veikala darījumos. – Darbs klibo tāpēc, ka tie, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, nepaklausa evaņģēlija pamatlikumiem. Paviršība, ar kādu daži kolportieri, kā veci, tā jauni, veic savu darbu, rāda, ka tiem vēl jāmācās svarīgas mācības. Man tika rādīts, ka bieži strādā tikai uz labu laimi. Daži ir radinājušies nepareizos ieradumos, un šīs nepareizības un trūkumi ir ienesti Dieva darbā. Traktātu un misijas biedrības ir iestigušas lielos parādos sakarā ar kolportieru nenokārtotajiem maksājumiem. Kolportieri domā, ka pret viņiem izturas nepareizi, ja izdevniecības par grāmatām prasa tūlītēju samaksu. Tomēr vienīgi šādā veidā ir iespējams turpināt veikalu.
Lietas jākārto tā, lai kolportierim pietiktu, no kā dzīvot, nepārspīlējot ziņojumus. Šīs kārdināšanas durvis jāaizver un jāaizslēdz. Lai cik godīgs būtu kolportieris, viņa darbā radīsies apstākļi, kas tam kļūs par smagu kārdinājumu.
Kūtrums un laiskums nav tie augļi, kas aug pie kristietības koka. Rīcībā ar Kunga manu neviens nevar piekopt izlocīšanos un negodīgumu un būt bezvainīgs Dieva priekšā. Visi, kas tā rīkojas, ar saviem darbiem aizliedz Kristu. Apliecinot, ka viņi tur un māca Dieva likumus, tie pārkāpj to būtību. (338)
Ar Kunga mantu jārīkojas godīgi. Kungs cilvēkiem uzticējis dzīvību, veselību un spriešanas spējas, Viņš tiem devis fiziskus un garīgus spēkus, kas jāizlieto, un vai dāvanas nevajadzētu čakli un uzticīgi izlietot par godu Viņa vārdam? Vai mūsu brāļi ir padomājuši, ka par visiem viņu īpašumā nodotajiem podiem tiem būs jādod atskaite? Vai tie ir gudri tirgojušies ar sava Kunga mantu vai arī neprātīgi izšķieduši Viņa bagātību un vai Debesīs viņi nav pierakstīti kā neuzticīgi kalpi? Daudzi Kunga naudu izdevuši par trokšņainām, izlaidīgām izpriecām, ko uzskata par prieku un laimi, tie nav ieguvuši pieredzi sevis aizliegšanā, bet izšķieduši naudu niekos un nav nesuši krustu, sekojot Jēzum. Daudzi, kam kā priekšrocība tika dotas dārgas, Dieva piešķirtas izdevības, ir savu dzīvi izpostījuši un tagad atrodas trūkumā un ciešanās.
Dievs prasa, lai darba dažādajos nozarojumos tiktu izdarīti izšķirīgi uzlabojumi. Veikalnieciskajiem darījumiem, kas tiek slēgti Dieva lietā, jāiezīmējas ar lielāku noteiktību un precizitāti. Nav notikusi nelokāma, izšķirīga cīņa par svarīgām reformām.
Savu grāmatu pazīšana. – Kolportieriem vajadzētu labi iepazīties ar grāmatām, ko viņi pasniedz citiem, un būt spējīgiem bez sevišķām pūlēm uzmanību pievērst svarīgajām nodaļām.
Kolportiera darbs. – Kolportierim vajadzētu nest sevi līdz traktātus, brošūras un mazākas grāmatiņas, ko izdalīt ļaudīm, kas nevar nopirkt. Tā patiesība var ieiet daudzās mājās.
Uzcītība. – Kad kolportieris ir uzsācis savu darbu, viņam nevajadzētu pieļaut, ka kaut kas viņu no tā novērstu, bet censties saprātīgi un ar visu uzcītību turēties pie savas lietas. (339) Un tomēr darot savu kolportiera darbu, viņam nevajadzētu nevērīgi izturēties pret iespējām palīdzēt dvēselēm, kas meklē gaismu un kam vajadzīgs mierinājums, ko dod Raksti. Ja kolportieris staigās ar Dievu, ja viņš lūgs pēc Debesu gudrības, lai savā darbā varētu darīt labu un tikai labu, tad viņš ātri ieraudzīs izdevības un dvēseļu vajadzības, ar kurām tas nāk saskarē. Viņš vispilnīgākā veidā centīsies izmantot katru iespēju tuvināt ļaudis Kristum. Viņš būs sagatavojies Kristus Garā teikt vārdus pagurušajiem.
Uzcītīgi strādājot kolportāžā un uzcītīgi norādot ļaudīm uz Golgatas krustu, kolportieris dubultos savu lietderību. Tomēr, norādot uz darba metodēm, mēs nevaram novilkt kādu nepārkāpjamu līniju, pa kuru visiem vajadzētu iet, jo apstākļi izmaina katru gadījumu. Dievs ietekmēs tos, kuru sirds ir atvērta patiesībai un kas ilgojas pēc vadības. Viņš Savam cilvēcīgajam pārstāvim teiks: “ Runā par Jēzus mīlestību uz šo vai uz to cilvēku.” Tiklīdz mīlestībā un maigumā ir pieminēts Jēzus vārds, mums tuvojas eņģeļi, lai sirdi darītu iejūtīgāku un padevīgāku.
Lai kolportieri ir uzticīgi studenti, kas mācās veikt savu darbu sekmīgi, un, tā strādājot, lai viņi tur atvērtas savas acis un ausis un saprašanas spējas, ka var uztvert no Dieva nākošo gudrību un saprast, kā palīdzēt tiem, kas iet bojā, trūkstot Kristus atzīšanai. Lai ikviens strādnieks sakopo visu savu enerģiju un izlieto savus spēkus visaugstākajam no visiem kalpošanas darbiem – cilvēku atsvabināšanai no sātana valgiem un to savienošanai ar Dievu, caur Jēzu Kristu piestiprinot atkarības un paļāvības ķēdi tronim, kuru apņem apsolījuma varavīksne.
(340) Panākumi nodrošināti. Evaņģēliskie kolportieri var padarīt lielu un labu darbu. Kungs cilvēkiem ir devis smalkjūtību un spējas. Kas šos uzticētos podus izlietos Viņam par godu, ieaužot audumā Bībeles pamatlikumus, tiem tiks piešķirtas sekmes. Mums jāstrādā un jālūdz, uzticoties Viņam, Kurš nekad mūs nepievils.
Lai evaņģēliskie kolportieri nodod sevi par Svētā Gara darba rīkiem. Lai tie ar neatlaidīgām lūgšanām satver spēku, kas nāk no Dieva, dzīvā ticībā paļaujoties uz Viņu. Viņa varenais un spēcīgais iespaids pavadīs ikvienu patiesu, uzticīgu strādnieku.
Kā Dievs svētī sludinātāju un evaņģēlistu viņu nopietnajās pūlēs atklāt ļaudīm patiesību, tā Viņš svētīs arī uzticīgu kolportieri.
Pazemīgs un prasmīgs strādnieks, kas paklausīgi atsaucas uz Dieva aicinājumu, var būt drošs, ka saņems dievišķu palīdzību. Tik lielas un svētas atbildības izjūta jau pati par sevi dara raksturu cēlāku. Tā pamodina darbībai visaugstākās garīgās spējas un šķīsta sirdi un prātu. Nav aprēķināms atstātais iespaids uz paša dzīvi, kā arī uz citu cilvēku dzīvi.
Pavirši skatītāji var nenovērtēt jūsu darbu un neredzēt tā svarīgumu. Viņi to var uzskatīt par neko nedodošu nodarbošanos, par uzupurēšanās un nepateicīga darba dzīvi. Bet Jēzus kalps uz to raugās gaismā, kas plūst no krusta. Viņa upuri liekas mazi, salīdzinot ar tiem, kādus pienesa viņa svētais Kungs, un tas priecājas, ejot Viņa pēdās. Viņa darba panākumi sniedz tam vistīrāko prieku un ir visbagātākā atlīdzība par viņa pacietīgo pūļu pilno dzīvi.
