No mūsu dzīves vajadzētu izslēgt visu izšķērdību, jo laiks darbam ir īss. Visapkārt ap mums mēs redzam trūkumu un ciešanas. Ģimenēm nepietiek uztura, mazi bērni kliedz pēc maizes. Nespējnieku patversmēm nav piemērotu mēbeļu un gultas piederumu. Daudzi dzīvo tikai būdiņās, kurās nav gandrīz nekādu ērtību. Nabagu kliedzieni sniedzas Debesīs. Dievs redz, Dievs dzird. Tomēr daudzi grezno paši sevi. Kamēr viņu līdzcilvēki dzīvo nabadzībā un izsalkumā, ciešot no barības trūkuma, viņi savam galdam izdod lielas summas un ēd daudz vairāk, kā tiem vajadzīgs. Kāds norēķins gan cilvēkiem drīzumā būs jādod par Kunga naudas savtīgo izlietošanu! Kas nonicina Dieva iekārtoto trūcīgo apgādes sistēmu, redzēs, ka tie ir aplaupījuši ne tikai līdzcilvēkus, bet, ka, aplaupot tos, tie ir aplaupījuši Dievu un piesavinājušies Viņa mantu.
