Tas ir Debesu norādīts plāns, ka cilvēkiem jāatdod Kungam Viņam piederošais īpašums, un tas ir tik skaidri pateikts, ka vīri un sievas nevar atvainot savu nesaprašanu vai izvairīšanos no pienākumiem un atbildībām, kādas Kungs tiem uzlicis. Kas apgalvo, ka nevar atzīt to par savu pienākumu, tie atklāj Debesu Universam, draudzei un pasaulei, ka viņi negrib redzēt šo skaidri izteikto prasību. Viņi domā, ka, paklausot Kunga plānam, tie samazinās savu īpašumu. Savas savtīgās dvēseles alkatībā tie vēlas uzskatīt par savu visu mantu, kā pamatkapitālu, tā augļus, lai to izlietotu savā labā.
Dievs uzliek Savu roku uz visiem cilvēka īpašumiem, sacīdams: Es esmu Universa īpašnieks, un šīs mantas pieder Man. Desmito, ko jūs atturat, Es esmu paredzējis Savu kalpu uzturēšanai un atbalstīšanai viņu darbā, atverot Rakstus tiem, kas dzīvo tumšos apgabalos un kas neizprot Manus likumus. Šos Manus līdzekļus izlietojot savu iegribu apmierināšanai, jūs esat nolaupījuši dvēselēm gaismu, ko tās būtu saņēmušas, ja jūs nebūtu ņēmuši no Mana līdzekļu krājuma. Jums tika dota izdevība parādīt savu uzticību Man, bet jūs to nedarījāt, jūs aplaupījāt Mani, jūs apzagāt Manu līdzekļu krājumu. “ Jūs esat ar lāstu nolādēti”.
