Filipa izturēšanās pret Nātānaēlu ir patiesa vietējā misijas darba paraugs. Filips bija redzējis Jēzu un bija pārliecināts, ka Viņš ir Mesija. Priecādamies par to, viņš vēlējās, kaut arī viņa draugi uzzinātu labo vēsti. Šai patiesībā, kas tik ļoti iepriecināja viņu, viņš vēlējās dalīties arī ar Nātānaēlu. Patiess žēlastības jaukums sirdī atklās savu esamību, izstarojoties uz citiem. Fīlips devās meklēt Nātānaēlu, un uz viņa aicinājumu Nātānaēls atbildēja no savas lūgšanas vietas zem vīģes koka. Nātānaēlam nebija bijusi priekšrocība dzirdēt Jēzus vārdus, bet viņš pie Jēzus tika vilkts garā. Viņš ilgojās pēc gaismas un šai brīdī tieši to no sirds bija lūdzis. Filips līksmi izsaucās: “Par ko Mozus bauslībā rakstījis un pravieši, To mēs esam atraduši, Jēzu no Nācaretes.” Jāņa 1,46. Filipa aicināts, Nātānaēls meklēja un atrada Pestītāju un savukārt pievienojās darbam, lai mantotu dvēseles Kristum.
Viens no visiespaidīgākajiem veidiem, lai gaismu sniegtu tālāk, ir personīgas, klusas pūles. Mājas lokā, pie kaimiņa pavarda, blakus slimnieka gultai klusi un mierīgi jūs varat lasīt Rakstus un runāt par Jēzu un patiesību. (429) Tā jūs varat iesēt dārgu sēklu, kas uzdīgs un nesīs augļus.
