“Sargs, cik gara vēl nakts?” Jesaja 21,11. Vai sargi, kam domāts šis jautājums, spēj dot bazūnei skaidru skaņu? Vai avju gani uzticīgi rūpējas par ganāmpulku kā tādi, kam būs jādod norēķins? Vai Dieva kalpi ir nomodā par dvēselēm, apzinādamies, ka viņu uzraudzībā nodotie ir Kristus asinīm atpirkts īpašums? Pasaulē jāpadara liels darbs, un ko mēs darām, lai to veiktu? Ļaudis ir saņēmuši par daudz svētrunu, bet vai viņi ir pamācīti, kā strādāt to labā, kuru dēļ nomira Kristus? Vai ir izstrādātas un viņiem parādītas darba galvenās līnijas tādā veidā, lai katrs ieraudzītu vajadzību piedalīties šai darbā?
Ir skaidri redzams, ka visas teiktās svētrunas nav radījušas lielu pašaizliedzīgu strādnieku pulku. Šī lieta jāapsver kā tāda, kas sevī ietver visnopietnākās sekas. Riskam ir pakļauta mūsu mūžīgā nākotne. Draudzes savīst, tāpēc ka savas spējas nav izlietojušas gaismas izplatīšanā. Vajadzētu sniegt rūpīgus norādījumus, kas būtu kā Kunga pamācības, lai visi praktiski izlietotu savu gaismu. Kam jāuzrauga draudzes, tiem vajadzētu izraudzīties spējīgus locekļus un uzlikt viņiem pienākumus, tai pašā laikā viņus pamācot, kā iespējams vislabāk pakalpot un citus aplaimot.
Vajadzētu izmantot visus līdzekļus, lai aiznestu patiesības atzīšanu to tūkstošu priekšā, kas izpratīs pierādījumus un kas novērtēs Kristus līdzību Viņa ļaudīs, ja tiem būs izdevība to redzēt. Pārvēršat misijas sapulces par sanāksmēm, kas kalpo ļaužu apmācīšanai, kā strādāt misijas darbu. Dievs sagaida, ka Viņa draudze audzinās un sagatavos savus locekļus pasaules apgaismošanas darbam. Vajadzētu sniegt tādu audzināšanu, kas noslēgtos ar simtiem cilvēku, kuri atdotu mijējiem vērtīgus podus. Izlietojot šos podus, cilvēki pieaugtu derīgumā un spētu ieņemt iespaidīgas uzticības vietas, kā arī saglabāt pamatlikumus skaidrus un nesamaitātus. Tā priekš Kunga būtu paveikts daudz laba.
