Dvēseles iet bojā bez Kristus, un tie, kas saucas par Kristus mācekļiem, ļauj tām mirt. Mūsu brāļiem ir podi, kas viņiem uzticēti tieši dvēseļu glābšanas darbam, tomēr daži tos ir ietinuši autā un aprakuši zemē. Cik lielā mērā šie kūtrie ļaudis atgādina debesu vidū lidojošo eņģeli, kas pasludina Dieva baušļus un ticību Jēzum? Kāda veida lūgumu lai atrod un pasaka kūtrajiem, ka tie atmostos un sāktu strādāt priekš Kunga? Ko lai sakām slinkajam draudzes loceklim, lai viņš saprastu, ka viņam savs pods jāizrok no zemes un tas jāatdod mijējiem? Debesu valstī nebūs atrodams neviens nenodarbināts, neviens kūtrs cilvēks. Ak, kaut Dievs parādītu gulošajai draudzei šo lietu visā tās svarīgumā! Ak, kaut Ciāna celtos un ietērptos savās skaistajās drēbēs! Ak, kaut tā spīdētu!
Ir daudz iesvētītu sludinātāju, kas nekad nav parādījuši gana rūpes par Dieva ganāmo pulku, kas vēl nekad nav modri sargājuši dvēseles kā tādi, kam būs jādod norēķins. Draudze, kam vajadzētu pastāvīgi augt un attīstīties, ir atstāta, lai kļūtu vāja, atkarīga un nespējīga kopa. Draudzes locekļi, kas radināti paļauties uz svētrunām, maz dara priekš Kristus. Tie nenes nekādu augli, bet drīzāk gan pieaug savtībā un neuzticībā. Viņi cer uz sludinātāju un paļaujas uz viņa pūlēm, ka tās uzturēs dzīvu viņu vājo ticību. Tāpēc ka draudzes locekļus nav pareizi pamācījuši tie, kurus Dievs ir nolicis par uzraugiem, daudzi ir kūtri kalpi, kas apslēpj savus podus zemē un tomēr sūdzas par Kunga izturēšanos ar tiem. Viņi gaida, lai tos kopj kā slimus bērnus. (435)
Šis vājums nedrīkst turpināties. Draudzē jādara labi organizēts darbs, lai tās locekļi varētu saprast, kā sniegt gaismu citiem, un tā paši kļūtu stiprāki ticībā un pieaugtu atzīšanā. Dodot citiem, ko paši saņēmuši no Dieva, tie nostiprināsies ticībā. Strādājoša draudze ir dzīva draudze. Mēs tiekam iebūvēti kā dzīvi akmeņi, un ikvienam akmenim jāizstaro gaisma. Katrs kristietis ir pielīdzināts dārgam akmenim, kas uztver Dieva godības krāšņumu un to atstaro tālāk.
Doma, ka sludinātājam jānes visas nastas un jāpadara viss darbs, ir liela kļūda. Pārstrādājies un salauzts viņš var noiet kapā, bet, ja nastas būtu sadalītas, kā Kungs ir paredzējis, tad viņš varētu vēl dzīvot. Lai nastas varētu tikt sadalītas, draudze ir jāapmāca, un tas jādara cilvēkiem, kas spējīgi strādniekus mācīt sekot Kristum un strādāt, kā Viņš strādāja.
