Kas iesaistās šai darbā, tiem vispirms pašiem jānododas Dievam, neko neatturot. Viņiem jānostājas tur, kur tie var mācīties no Kristus un sekot Viņa priekšzīmei. Viņš tos ir aicinājis: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas grūti strādājat un esat smagi apkrauti, un Es jums došu dusu. Ņemiet uz sevis Manu jūgu un mācaties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, un jūs atradīsiet dusu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir laipnīgs, un Mana nasta viegla.” Mat.11,28.-30.(angļu tulk.) Eņģeļiem ir dots uzdevums iet kopā ar tiem, kas patiesā pazemībā uzņemas šo darbu.
Mums jālūdz bez pārtraukuma, un mums jādzīvo saskaņā ar mūsu lūgšanām. Ticība stipri pieaugs līdz ar tās vingrināšanu. Lai tie, kas meklē pircējus grāmatai “Daba un Dzīve Līdzībās”, paši apgūst mācības, kas ietvertas šai grāmatā, ar ko tie strādā. Mācaties no Kristus. Ticiet Viņa spēkam jums palīdzēt un jūs glābt. (472) Ticība tiešām ir dvēseles dzīvības asinis. Tās klātbūtne sniedz siltumu, veselību, nelokāmu mērķtiecību un veselīgu spriedumu. Tās dzīvinošais spēks atstāj varenu, kaut arī neapzinātu iespaidu. Kristus dzīvība dvēselē ir kā ūdens avots, kas verd mūžīgai dzīvei. Tā vada uz pastāvīgu jauko Debesu īpašību attīstību un uz labprātīgu padošanos Kungam visās lietās.
Es runāju uz strādniekiem, jauniem un veciem, kas pasniedz tālāk mūsu grāmatas, un īpaši uz tiem, kas vāc parakstus grāmatai, kas tagad veic savu žēlastības darbu: Par priekšzīmi citiem īstenojiet savā dzīvē Kristus kalna svētrunā dotās mācības. Tas uz cilvēkiem atstās dziļāku ietekmi un paliekošāku iespaidu nekā no paaugstinājuma teiktās svētrunas. Jūs varbūt neesat daiļrunātāji un nespēsiet ar skaisti skanošiem vārdiem tuvoties tiem, kam jūs vēlaties palīdzēt, bet, ja jūs runāsiet pazemīgi, paslēpjot sevi Kristū, tad jūsu vārdus diktēs Svētais Gars, un Kristus, ar ko jūs sadarbojaties, ietekmēs sirdi.
Vingrinieties ticībā, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Lai tagad neviens neapkauno Kungu ar savu neticību. Kūtrums un bezcerība neko nepadara. Dievs bieži pielaiž sarežģījumus laicīgos darījumos, lai pamodinātu snaudošās spējas čaklākam darbam, tā ka Viņš varētu pagodināt ticību ar bagātu svētību dāvināšanu. Tas ir viens līdzeklis Viņa darba virzīšanai uz priekšu. Raugoties uz Jēzu, ne tikai kā uz mūsu priekšzīmi, bet arī kā uz mūsu ticības iesācēju un pabeidzēju, iesim uz priekšu, uzticoties Viņam, ka Viņš sniegs spēku katram pienākumam.
Daudz un neatlaidīgi vajadzēs strādāt tiem, kam uz likta šī darba nasta, jo ir jāsniedz pareizi norādījumi, lai strādniekos saglabātos izpratne par darba svarīgumu un visi koptu pašaizliedzības un uzupurēšanās garu, kas mums par priekšzīmi parādīta mūsu Glābēja dzīvē. (473) Kristus pienesa upurus katrā solī, upurus, kādus neviens no Viņa sekotājiem nekad nevar pienest. Visā šajā darbā no mums tiek prasīta pašaizliedzība visās lietās, vienmēr tad, kad sastopamies ar ko nepatīkamu, mums jāņem vērā, ka esam uzņēmušies vienu jūgu ar Kristu, ka esam Viņa laipnības, pacietības un sevis aizliegšanas gara līdzdalībnieki. Šis gars pavērs mūsu priekšā ceļu un piešķirs mums panākumus, jo Kristus ir tas, Kas mūs ieteiks ļaudīm.
