Alūksnes draudze

Draudzes locekļi: 27

Vēsture

Berta Purmale un Zelma Velps bija beigušas medicīnas māsu skolu Vācijā Frīdensavā. Tur viņas iepazinās un pieņēma adventes vēsti. Atbraucot atpakaļ mājās Alūksnes „Lielciemos”, viņas sāka iepazīstināt ar šo vēsti savus tuviniekus.

1920. g. Alūksne ieguva pilsētas tiesības. Tanī pat 1920. gada 16. februārī tika dibināta Alūksnes draudze. Sapulces notika „Lielciemu” mājās, 3 km no Alūksnes. 

1936. gada sākumā Alūksnes draudzē bija 31 draudzes loceklis. 

Draudzes sludinātājs Edmunds Rooks draudzē ienesa augstus garīgos standartus, viņa laikā draudzes sienas rotāja daudzas rakstu vietas. Viņu ļoti mīlēja bērni, jo Rooks tiem prata izdomāt interesantas nodarbības. Draudze nodarbojās arī ar labdarību.

1940. g. 5. jūlijā Alūksnes draudze piedzīvoja Dieva apsardzību, kad pilsētā plosījās liels ugunsgrēks. Ap lūgšanu namu viss bija liesmās, bet koka nams, kur pulcējās draudze, palika neskarts.

Lasīt vairāk


Pēc Otrā pasaules kara

1944.-1947. g. bija padomju varas nostiprināšanās laiks. Uzreiz pēc kara 1945. g. Herberts Driķis pēc Bībeles mācības kristīja septiņas personas. Grūtības bija ar telpu atrašanu draudzes sapulcēm. Sludinātājs Herberts Driķis aktīvi kalpoja Alūksnes draudzē, pats rakstīja un izplatīja garīgus rakstus, noturēja Bībeles stundas, kurās izmantoja daudz uzskates materiālus, zīmējumus un shēmas. Ar motociklu brauca draudzes locekļu apmeklējumos. 

1947. g. Alūksnes draudzē notika svinīgs pasākums, kurā piedalījās viesi no Rīgas un sludinātājs Pēteris Purmalis ar sievu. Atceļā viņi devās ar autobusu, taču Smiltenē autobusam sabojājās bremzes un tas ietriecās pussagrautā ķieģeļu nama sienā. Sienai grūstot, gāja bojā lielāka daļa no pasažieriem, to skaitā arī mūsu draudzes locekļi un sludinātājs Pēteris Purmalis. Milicija šo gadījumu izmeklēja un draudzes locekļu somās atrada ar rotoprintu pavairotas lapas, kas saturēja garīgus tekstus. Tolaik tā skaitījās noziedzīga darbība, kuru varēja definēt kā pretvalstisku reliģisko propagandu. Drošības darbinieki ātri izskaitļoja šo dokumentu tapšanas autoru. Herberta Driķa dzīves vietā tika veikta kratīšana un atrasts rotoprints, uz kura veikts pavairošanas darbs, kā arī daudz adventistu literatūras. Driķi notiesāja par pretvalstisku darbību un izsūtīja uz Sibīriju. Līdz ar viņu tika tiesāts un arestēts arī Alūksnes draudzes vecākais Kārlis Kalvišķis.

Pēc Driķa par darbinieku tika atsūtīts Skujiņš. Rīgā Skujiņu esot kādi vēlējās atrunāt doties uz Alūksni, biedējot, ka arī viņu izsūtīs līdzīgi kā Driķi. Taču Skujiņš neatteicās doties uz Alūksni. Viņš mierīgi un nosvērti uzņēmās draudzes sludinātāja pienākumus, savā darbībā pievērsa uzmanību draudzes jaunatnei un pusaudžiem, rīkoja kopīgas pēcpusdienas, vasarā regulāri pēc sapulcēm notika pastaigas ap Alūksni, bet ziemā notika sapulces draudzes locekļu dzīves vietās. No Rīgas Skujiņš bija atvedis kora dziesmu pierakstus un kopā ar draudzes jauniešiem šīs dziesmas apguva. Skujiņa mājās bija klavieres, kuras viņš prata nedaudz spēlēt un kopā ar draudzes locekļiem dziedāja.

1951.-1960. g. draudze atkal saskārās ar grūtībām atrast un ilgstoši saglabāt telpas sapulcēm. Valsts iestādes vēlējās panākt, lai draudze paliktu bez telpām un šādi būtu iemesls draudzi slēgt.

Voldemāra Sprūda laikā uzticīgie draudzes locekļi savus bērnus nelaida skolā sestdienās un veda tos sev līdz uz sapulcēm, tādēļ varas orgāni atņēma V. Sprūdam reģistrācijas apliecību. Šajā laikā tika svinēta draudzes 50 gadu jubileja, kas izvērtās par dziesmu dienām.

1974. g. uz Alūksni tika sūtīts Gunārs Ritums, taču valsts iestādes nedeva viņam atļauju strādāt draudzē. Arī Ojāram Incenbergam varas iestādes neļāva strādāt par sludinātāju, jo viņš bija izgatavojis draudzei dziesmu grāmatas un šādi nonāca drošības komitejas redzes lokā. Alūksnes draudzē atpakaļ atbrauca V. Sprūds kā sludinātājs – pensionārs. Viņš kopā ar O. Incenbergu iespēju robežās kalpoja draudzei.

1985. g. decembrī tika iesvētīts draudzes vecākais Pēteris Zeile. 14. gadu vecumā 1927. g. viņš strādāja par ganu pie saimnieka. Tajās mājās bēniņos starp vecām grāmatām viņš atrada Bībeli. Šādi Pēterim atklājās brīnišķīgas lietas. Ilgi viņš meklēja īsto draudzi līdz 1933. g. Rīgā atrada adventistus, pieņēma adventes vēsti un kristījās. Kara laikā P. Zeili iesauca leģionā, kur viņš dienēja par pavāru. Kara beigās krita gūstā un padomju kareivji viņam lika stāvēt ierakuma malā, lai „viņa paša brāļi” viņu nošauj. Pie sevis lūdza Dievu. Gar ausīm spindzēja lodes un šķembas. Pēc kara P. Zeile iestājās kolhozā. Neviens negribēja uzņemties būt par brigadieri. P. Zeile pieteicās, bet paprasīja brīvu sestdienu. Sākotnēji viņam draudēja piespiest strādāt sestdienās, taču darbs labi veicās un priekšniecībai tas patika, tādēļ viņam lika mieru. Vairākkārtīgi viņš piedzīvoja savā dzīvē, ka Kungs ir „mans stiprums un manas priekšturāmās bruņas”, piedzīvoja skaidru Dieva vadību un uzklausītas lūgšanas.

Draudze atmodas laikā

1990.-1994. g. Ārijs Glāzers vadīja vairākus Bībeles izpētes seminārus.

1998. g. tika organizēts Bībeles seminārs vājdzirdīgajiem. Draudzē izveidojās vājdzirdīgo grupa.

Juris Bite kopā ar savu dzīves draugu Annu mudināja draudzes locekļus piedalīties kolportāžas darbā Alūksnes un Gulbenes rajonā. Tika satikti daudzi cilvēki, atrasti kontakti un sniegta palīdzība.

Almanta Liepiņa laikā draudzē aktivizējās muzikālā dzīve, darbojas jauniešu un pieaugušo ansambļi. Tika dibināts pusaudžu klubs „Ceļa meklētāji”.

Sapulču vietas

Sākotnēji sapulces notika „Lielciemu” mājās. Ap 1928. g. un 30-to gadu sākumā Alūksnē Pils ielā 76. Ap 1933. g. Miera ielā 28. Kopš 1934. g. Dārza ielā 10.

1944.-1947. g. Herberta Driķa kalpošanas laikā draudzei bija grūtības ar telpām – kā vienā vietā sarunā telpas sapulcēm un tās izremontē, īpašnieks uzteic tās un jāmeklē no jauna. Bieži vien tas notika ar zināmu valsts varas spiedienu. Tika atņemta draudzes locekļu reģistru grāmata. Draudzes locekļiem, kas sabatos nelaida savus bērnus skolā, uzlika naudas sodus. Bieži vien bija jāmaina sapulcēšanās vietas:

1945. g. no marta līdz augustam Sarkanarmijas ielā 8-3;

1945. g. augusta līdz 1946. g. aprīlim Raiņa ielā 10;

1946. g. aprīļa līdz 1946. g. decembrim Raiņa ielas 1 (dienvidu galā);

1946. g. decembra līdz 1947. g. maijam Raiņa 1 (ziemeļu galā).

1951.-1960. g. kalpoja Arvīds Skujiņš. Atkal grūtības ar telpu atrašanu. Telpas Vorošīlova ielā 34 (tagad Pils ielā) 1957. gadā bija jāatbrīvo. Tā bija valsts īpašumā esošā ēka, kas tika uzteikta ar ieganstu, ka valstij tur nepieciešams izmitināt strādājošos. Pēc draudzes aiziešanas no šīs ēkas, tās telpas kādu laiku stāvēja tukšas, tad uz īsu laiku tur iekārtoja kopmītnes, bet visbeidzot ēku vispār nojauca.

Pēc telpu uzteikšanas draudzes locekle Zenta Magone piedāvāja draudzei pusi savas mājas A. Drīzuļa (tagad Latgales) ielā 5. Tika veikti pārbūves darbi un telpas pielāgotas sapulcēm. Valsts iestādes gribēja apstrīdēt pārbūves likumību un iebilda, ka sapulču zāles griesti ir par zemiem, lai atļautu tur pulcēties lielam cilvēku skaitam. Griestus pacelt uz augšu nebija iespējams, tādēļ tika rakts uz leju, lai pazeminātu grīdas līmeni un šādi iegūtu prasīto griestu augstumu. Šī laika periodā atkārtoti tika izsisti nama logi, jo ēka atradās pilsētas centrā. Nācās ierīkot logu slēģus. Ziņojumu plāksne ar sapulču laikiem regulāri tika plēsta nost. Kad draudzes uzraksts tika izkalts no metāla un iestiprināts sienā, to kādi vēlējās noplēst nost, bet tas nebija izdevies.

1984.-1989. g. draudzē kalpoja Ojārs Incenbergs. Draudzes namā Latgales 5 Incenbergs kopā ar Pēteri Zeili un Salmiņu no Gulbenes iebūvēja kristību baseinu. Tika uzcelta arī saimniecības ēka un garāža. Tas notika laikā, kad bija ievērojamas grūtības ar būvmateriālu sagādāšanu, taču šīs celtniecības laikā bija piedzīvota Dieva vadība, lai nepieciešamos materiālus, īpaši cementu un betonu, varētu sagādāt. Šajā laikā bija arī vairāki ar draudzi saistīti cilvēki, kas svārstījās par kristību pieņemšanu. Tika pabeigta kristību baseina būvēšana un Incenbergs izsludināja kristību dienu, aicinot šos svārstīgos pieņemt kristības. Uzzinot par kristību datumu, šīs personas izšķīrās un pirmajās kristībās piedalījās četri cilvēki. Liepu ielā 8 tika saremontēta sludinātāju dzīvojamā ēka.

Miks Možeiko

Mācītājs


(+371) 28608585

Dārza iela 2, Alūksne, LV-4301

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst. 11:00 - Svētruna
plkst. 12:15 - Bībeles izpēte (Sabatskola)

Ceļa meklētāju klubs "Dieva pēdās"

Tā ir starp­tau­tiska organizācija, kas domāta bērniem un pusaudžiem no 10­ līdz 16 gadiem. Šādi klubi darbojas vairāk nekā 130 pasaules valstīs, kur vairāk nekā miljons Ceļa Meklētāju ir apvienoti 30 000 klubos. Organizācijas mērķis – attīstīt gan garīgās, gan fiziskās, gan intelektuālās dotības. Un visa pamatā ir centieni mācīt pusaudžiem veidot personiskas attiecības ar Dievu. 

www.celamekletaji.lv

Kontakttālrunis: 28608585 (Miks)

waze