Man nav atklātībai jādara zināma tikai patiesības teorija, bet tā arī praktiski jāparāda raksturā un dzīvē. Mūsu izdevniecībām jāstāv pasaules priekšā kā kristīgo
pamatlikumu iemiesojumam. šajās iestādēs, ja tās atbilst Dieva nodomam, Kristus pats stāv darba spēku priekšgalā. Svētie eņģeļi uzrauga katras nodaļas darbu. Un visam, kas tiek darīts katrā nozarē, jānes Debesu zīmogs, jāparāda Dieva rakstura lielais pārākums.
Dievs ir noteicis, ka Viņā darbam pasaulē jānotiek skaidrās, svētās līnijās. Viņš vēlas, lai Viņa ļaudis ar savu dzīvi parādītu kristietības priekšrocības, salīdzinot ar pasaulīgumu. Caur Viņa želastību viss ir darīts, lai visās mūsu veikalnieciskās darīšanās atklātos Debesu pamatlikumu pārākums pār pasaules pamatlikumiem. Mums jāparāda, ka mūsu darbs noris augstākā līmenī nekā pasaules darbs. Visās lietās mums jāļauj redzēt rakstura skaidrību. Mums jāparāda, ka patiesība, ja to pieņem un tai paklausa, dara tās pieņēmējus par Dieva dēliem un meitām, par Debesu Ķēniņa bērniem. Kā tādi, tie ir godīgi savos darījumos, uzticīgi, patiesi un taisnīgi - kā mazājās, tā lielajās dzīves lietās.
Dievs vēlas, lai visā mūsu darbā, pat tehniskās līnijās, parādītos Viņa rakstura pilnība. Viņš vēlas, lai noteiktība, prasme, smalkjūtība, gudrība un pilnība, kādu Viņš prasīja zemes saiešanas telts būvē, raksturotu visu, ko darīs Viņa kalpošanas darbā. Visiem pasākumiem, kuros iesaistās Viņa kalpo, jābūt Viņa skatījumā tik šķīstiem un vērtīgiem, kāds bija zelts, vīraks un mirres, ko sirsnīgā, nesamaitātā ticībā gudrie no Austrumiem pienesa Glābējam Viņa bērnībā. (143)
Tā savā veikalnieciskajā un darba dzīvē Kristus sekotājiem jūbūt gaismas nesējiem pasaulē. Dievs neprasa, lai viņi censtos spīdēt. Viņš neatzīst nekādus sevi apmierinošus mēģinājumus izrādīties ļoti labiem. Viņš grib, lai to dvēseles būtu piepildītas ar Debesu pamatlikumiem, un tad, nonākot saskarē ar pasauli, tie atklās viņos esošo gaismu. Viņu godīgums, taisnīgums un stingrā uzticība katrā dzīves solī būs gaismu izplatoši līdzekļi.
Dieva valsts nenāk ar ārēju izrādīšanos. Tā nāk caur Viņa Vārda iedvesmojošo maigo lēnprātību, caur iekšējo Svētā Gara darbību. Tā nāk ar dvēseles iedraudzēšanos ar Viņu, Kas ir tās dzīvība. Tās spēka vislielākā atklāsme parādās, cilvēcīgai dabai aizsniedzot Kristus rakstura pilnību.
Bagātību vai augstu stāvokli apliecinošā āriene, dārgā arhitektūras stilā veidota celtne vai iekārtojums nav svarīgs Dieva darba attīstībai; nav vajadzīgi arī sasniegumi, kas iemanto cilvēku aplausus un izraisa tukšu iedomību. Pasaulīgām ārišķībām, lai cik iespaidīgas tās arī nebūtu, nav nekādas vērtības pie Dieva.
Kaut arī mums pienākas tiekties pēc pilnības ārējā izskata ziņā, tomēr vienmēr vajadzētu atcerēties, ka šo mērķi nedrīkstam uzskatīt par galveno. Tas jāpakļauj augstākām interesēm. Pāri redzamajam un pārejošajam Dievs vērtē neredzamo un mūžīgo. Pirmām lietām ir tik daudz vērtības, cik tās atklāj otrās. Visizmeklētākiem mākslas ražojumiem nav tāda skaistuma, ko varētu salīdzināt ar rakstura skaistumu, kas ir auglis Svētā Gara darbībai dvēselē. (144)
Kad Dievs atdeva pasaulei Savu Dēlu, Viņš cilvēcīgām būtnēm dāvāja nezūdošu bagātību, ar kuru salīdzinātas, kopš pasaules sākuma cilvēku uzkrātās bagātības, nav it ne kas. Kristus nāca uz šo zemi un stāvēja cilvēku bērnu priekšā ar mūžīgos laikmetos uzkrātu mīlestību, un šī ir tā bagātība, kas mums no savienības ar Viņu jāsaņem, lai to atklātu un sniegtu tālāk.
Mūsu iestādes sagādās Dieva darbam slavu par tik, par cik darbinieki būs svētījušies un nodevušies Dievam, - parādot, ka Kristus žēlojošās laipnības varai ir spēks
pārveidot dzīvi. Mums jāatšķiras no pasaules, tāpēc ka Dievs mums ir uzlicis Savu zīmogu, tāpēc ka Viņš parāda mūsos pats Savu mīlošo raksturu. Mūsu Pestītājs sedz mūs ar Savu taisnību.
Izvēloties vīrus un sievas Savam darbam, Dievs nejautā, vai tie ir skoloti vai labi runātāji, vai tiem ir laicīga bagātība. Viņš jautā: “Vai tie staigā tādā pazemībā, ka Es tiem varu mācīt Savu ceļu? Vai Es varu likt Savus vārdus viņu lūpās? Vai tie pārstāvēs Mani?”
Dievs var izlietot katru cilvēku tieši proporcionāli tam, cik Viņš var likt Savu Garu tā dvēseles templī. Darbs, kuru Viņš pieņems, ir tāds darbs, kas atstaros Viņa attēlu. Viņa sekotājiem kā savas pilnvaras pasaulei jāuzrāda Viņa mūžīgie principi.
