Mūsu izdevniecību nami ir Dieva nozīmēti centri, un caur tiem jāpadara darbs, kura lielums vēl nav izprasts. Ir tādi pūļu un iespaidu virzieni, kas vēl gandrīz nemaz nav skārti un kuros Dievs aicina sadarboties ar Viņu. (145)
Dievs grib, lai, patiesības vēstij izplatoties jaunos laukos, arī jaunu centru dibināšanas darbs pastāvīgi ietu uz priekšu. Pa visu pasauli Viņa ļaudīm jāuzceļ pieminekļi Viņa Sabatam - zīmei starp Viņu un tiem, ka Viņš ir Tas, Kas tos svētī. Dažādās misijas zemju vietās ir jādibina izdevniecības. Lai darbu padarītu slavenu, lai būtu pūļu un iespaida centri, lai saistītu ļaužu uzmanību, lai attīstītu ticīgo talantus un spējas, lai vienotu jaunās draudzes un atbalstītu strādnieku pūles, dodot tiem iespējas ātrāk sazināties ar draudzēm un straujāk izplatīt vēsti - visi šie un daudzi citi apsvērumi prasa izdevniecību centru dibināšanu misijas laukos.
Mūsu jau pastāvošajiem institūtiem dota priekšrocība, jā, pat pienākums piedalīties šajā darbā. šie institūti tika dibināti ar pašuzupurēšanos. Tie ir izveidoti ar Dieva ļaužu pašaizliedzīgajām dāvanām un Viņa kalpu nesavtīgo darbu. Dievs grib, lai tie parādītu to pašu uzupurīgo garu un darītu tādu pat palīdzošu darbu, atbalstot jaunu centru nodibināšanu citos laukos.
Kā iestādēm, tā atsevišķiem cilvēkiem ir piemērojams viens un tas pats likums: Tie nedrīkst kļūt egocentriski. Ja ir nodibināta kāda iestāde un tā kļūst stipra un iespaidīga, tad tā nedrīkst pastāvīgi tiekties pati sev nodrošināt lielākas darba iespējas. Uz visām iestādēm, kā arī uz katru atsevišķu cilvēku vienlīdz patiesi attiecas vārdi, ka mēs saņemam, lai dotu. Dievs dod, lai mēs varētu dot. Līdz ko kāda iestāde ir nodrošinājusi pati savu pastāvēšanu, tā tai vajadzētu tiekties palīdzēt citiem Dieva darba rīkiem, kuru vajadzības ir lielākas. (146)
Tas saskan ar bauslības un arī evaņģelija pamatlikumiem, kas kā priekšzīme uzskatāmi atklāta Kristus dzīvē. Vislielākais pierādījums par mūsu godīgumu, apliecinot savu uzticību Dieva likumiem un padevību mūsu Glābējam, ir nesavtīga, pašuzupurīga mīlestība uz līdzcilvēkiem.
Tā ir evaņģēlija godība, ka tas dibināts uz principa par dievišķās līdzības atjaunošanu kritušajā cilvēcē ar pastāvīgas uzupurēšanās parādīšanu. Dievs pagodinās šo principu, kur vien to parādīs.
Kas seko Kristus priekšzīmei pašaizliedzībā patiesības dēļ, tie uz pasauli atstāj lielu iespaidu. Viņu priekšzīme ir pārliecinoša un aizraujoša. Cilvēki redz, ka starp Dievu apliecinošiem ļaudīm ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli no savtības. To cilvēku dzīvē, kas paklausa Dieva baušļiem, pasaules ļaudis redz pārliecinošu pierādījumu tam, ka Dieva likuma būtība ir mīlestība uz Dievu un cilvēkiem.
Dieva darbam vienmēr jābūt Viņa uzupurēšanās zīmei, un tieši tad, kad šī zīme parādīsies mūsu iestāžu darbībā, tie arī mantos ļaužu uzticību un nesīs līdzekļus Viņa valsts tālākam progresam. Kungs atraus Savas svētības jebkurā darba fāzē, kur nodosies savtīgām interesēm; tomēr Viņš ir gatavs Saviem ļaudīm piešķirt labumu visā pasaulē, ja tie to izlietos cilvēces pacelšanai. Pie mums atkal atgriezīsies apustuļu dienu piedzīvojumi, ja mēs no visas sirds pieņemsim Dieva uzupurēšanās principus - būdami visās lietās gatavi paklausīt Viņa Svētā Gara vadībai.
