Mūsu preses izdevumiem ir vissvētākais uzdevums - vienkārši, skaidri un izprotami parādīt mūsu ticības pamatus. Ļaudis visur izšķiras par kādu pusi; visi nostājas vai nu zem patiesības un taisnības karoga vai zem atkritējas varas karoga, kas cīnās par virskundzību. šajā laikā Dieva vēsts pasaulei jāsniedz tik ļoti paaugstināta un ar tādu spēku, ka ļaudis sastaptu patiesību vaigu pret vaigu, prātu pret prātu, sirdi pret sirdi. Tiem jāierauga patiesības pārākums pār daudzajiem maldiem, kas lauž sev ceļu, cenšoties mantot ievērību, lai aizstātu, ja iespējams, Dieva Vārdu šim svinīgajam laikam. (151)
Mūsu iespieddarbu lielais mērķis ir paaugstināt Dievu un pievērst ļaužu uzmanību Viņa Vārda dzīvajām patiesībām. Dievs mūs aicina pacelt ne mūsu pašu standartu, ne arī pasaules standartu, bet gan Viņa patiesības standartu.
Vienīgi tad, ja mēs to darām, ar mums var būt Viņa veiksmi piešķirošā roka. Pārdomājiet Dieva rīcību ar Saviem ļaudīm pagātnē. Vērojiet kā, kamēr tie nesa Viņa karogu, Viņš paaugstināja tos viņu ienaidnieku priekšā. Bet kad, paaugstinot sevi, tie atsacījās no savas padevīgās uzticības, kad tie paaugstināja varu vai pamatlikumu, kas nostājās pret Dievu, tad Kungs tos atstāja, pieļaujot, ka tie cieta lielu nelaimi un sakāvi.
Pārdomājiet Daniēla piedzīvojumu. Aicināts stāvēt ķēniņa Nebukadnecara priekšā, Daniēls nekavējās atzīt savas gudrības Avotu. Vai šī uzticīgā Dieva atzīšana mazināja Daniēla iespaidu ķēniņa galmā? Nemaz nē, tā bija viņa spēka noslēpums; tā nodrošināja viņam labvēlību Bābeles valdnieka acīs. Dieva Vārdā Daniēls ķēniņam darīja zināmu Debesu sūtīto pamācošo, brīdinošo un norājošo vēsti, un viņš netika atstumts. Lai mūsu laiku Dieva darbinieki lasa noteikto, drosmīgo Daniēla liecību un seko viņa priekšzīmei.
Nekad cilvēks neparāda lielāku neprātu kā tad, kad cenšas nodrošināt pasaules labvēlību un atzinību, zināmā mērā upurējot Dievam pienākošos uzticību un godu. Nostājoties tur, kur Dievs nevar sadarboties ar mums, mūsu spēks izrādīsies vājums. Viss, kas jebkad darīts, lai atjaunotu Dieva līdzību cilvēkā, ir darīts tāpēc, ka Dievs ir piešķīris strādniekam spēku un prasmi. Vienīgi Viņa spēks var atjaunot miesu un dvēseli un dot spraigumu prātam. Mūsu izdevniecības darbā, kā jebkurā citā darba līnijā un visā kristīgā dzīvē, apstiprināsies Kristus vārdu patiesība: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5.). (152)
Dievs cilvēkiem devis mūžīgus pamatlikumus, kuru priekšā kādā dienā nolieksies visas cilvēcīgās varas. Viņš aicina mūs šos principus atklāt pasaulei ar vārdu un personīgo piemēru. Tiem, kas godās Viņu ar uzticīgu pieķeršanos Viņa Vārdam, būs brīniškigs gala iznākums. Ir ļoti svarīgi turēties pie pamatlikumiem, kas pastāvēs mūžīgi.
