Mūsu periodisko izdevumu redaktoriem, skolotājiem mūsu skolās un mūsu savienību priekšniekiem - visiem jādzer no dzīvības ūdens upes skaidrajām straumēm. Visiem vēl pilnīgāk jāizprot vārdi, ko mūsu Kungs teica samariešu sievai: “Ja tu Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, Kas uz tevi saka: dod Man dzert, tad tu Viņu būtu lūgusi un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni... Bet, ja kas dzers no ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam; bet ūdens, ko Es tam došu, viņā taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu.” (Jāņa 4:10-14).
Kunga darbs ir jāatšķir no parastās ikdienas dzīves. Viņš saka: “Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu slavu. Un Es tev atkakl došu soģus kā senāk un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukts par taisnības pili, ticīgā pilsēta. Ciāna caur tiesu taps stiprināta un viņas atgriezušies caur taisnību.” (Jes.1:25-27). šie vārdi ir ļoti svarīgi. Tajos ietverta mācība visiem, kas sēž redaktora krēslā. (153)
Dziļi nozīmīgi ir Mozus vārdi: “Ārona dēli Nadabs un Abijs ņēma ikviens savu kvēpināmo trauku un ielika uguni un kvēpināmās zāles tur virsū un nesa svešu uguni Kunga priekšā, ko Viņš tiem nebija pavēlējis. Tad uguns izgāja no Kunga un tos aprija, un tie nomira Kunga priekšā. Un Mozus sacīja uz Āronu: tas ir, ko Kungs ir runājis sacīdams: iekš tiem, kas Man tuvu, Es tapšu svētīts, un visu ļaužu priekšā Es tapšu godināts.” (3.Moz.10:1-3). Te ietverta mācība visiem, kuru rokās ir materiāls, kas iziet no mūsu izdevniecību iestādēm. Svētās lietas nedrīkst sajaukt ar parastām. Laikrakstiem, kas tik plaši izplatīti, vajadzētu saturēt daudz vērtīgākas pamācības par tām, kas parādās kārtējos dienas izdevumos. “Kāda daļa pelavām ar graudiem?” (Jer.23:28). Mums vajadzīgi tīri kvieši, kas pamatīgi vētīti.
“Jo tā Kungs uz mani runāja, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis nestaigāt šo ļaužu ceļu un sacījis: Jums nebūs sacīt “derība” visur, kur šie ļaudis saka “deriba”, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties. Kungu Cebaotu, To jums būs godāt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība... Sasien liecību, aizzīmogo mācību Manos mācekļos... Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās, tad auseklis tiem neausīs.” (“.. tad tas ir tāpēc, ka viņos nav nekādas gaismas.” angļu tulk.) (Jes.8:11-20).
Es aicinu visus mūsu strādniekus pievērst uzmanību Jesajas 6.nodaļai. Lasiet Dieva pravieša piedzīvojumu, redzot Kungu “sēžam uz augsta un uzcelta godības krēsla, un Viņa drēbju vīles piepildīja Dieva namu.. Tad es sacīju: Vai man! Jo man jāiet bojā, jo es esmu vīrs nešķīstām lūpām un dzīvoju starp ļaudīm, kam nešķīstas lūpas, jo (154) manas acis redzējušas Ķēniņu, Kungu Cebaotu! Tad viens no serafiem atlaidās pie manis, un viņa rokā bija degoša ogle, ko viņš ar stangām bija ņēmis no altāra. Un viņš ar to aizskāra manu muti un sacīja: redzi, tā tavas lūpas aizskārusi, tā tavs noziegums no tevis atņemts un tavi grēki salīdzināti. Un es dzirdēju Kunga balsi sakām: ko Es sūtīšu un kas Mums ies? Tad es sacīju: redzi, še es esmu, sūti mani.” (Jes.6:1-8).
Tas ir piedzīvojums, kas vajadzīgs tiem, kas strādā visās mūsu iestādēs. Draud briesmas, ka tiem nebūs pastāvīgas un dzīvas savienības ar Dievu, ka tie nebūs svētīti caur patiesību. Tā viņi pazaudē izpratni par patiesības spēku, pazaudē spējas atšķirt svētu no parastā.
Mani brāļi atbildīgās vietās, kaut Kungs ne tikai svaidītu jūsu acis, ka jūs varat redzēt, bet arī izlietotu jūsu sirdīs svēto eļļu, kas no diviem olīvkoka zariem plūst caur zelta caurulēm zelta kausā, kas baro svētnīcas lukturus. Kaut Viņš “jums dotu gudrības un parādīšanas Garu Viņa atzīšanā; apgaismotas gara acis, ka j;us varat atzīt, kāds ir Viņa aicināšanas cerība, .. un kāds Viņa spēka pārlieku augstais lielums pie mums, kas ticam.” (Efez.1:17-19).
Kā uzticīgi namturi dodiet barību Dieva saimei īstā laikā. Pasniedziet ļaudīm patiesību. Strādājiet it kā visa Debesu Universa skata priekšā. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku - nevienu mirkli. Drīz būs jāsastopas ar svarīgiem notikumiem, un mums jābūt paslēptiem klints plaisumā, ka varam redzēt Jēzu un tikt atspirdzināti no Viņa Svētā Gara.
