Ja mūsu izdevniecības nododas plašam komerciālam darbam, tad draud lielas briesmas, ka tiks ienesta apšaubāmas vērtības literatūra. Vienā gadījumā, kad mana uzmanība tika pievērsta šīm lietām, mans Pavadonis jautāja kādam, kas ieņem atbildīgu vietu izdevniecībā: “Cik lielu atlīdzību jūs saņemat par šo darbu?” Viņam tika parādīti cipari. Viņš teica: “ Ar to ir pārāk maz. Ja jūs vadīsiet veikalu tādā veidā, tad jūs cietīsiet zaudējumu. Bet pat tad, ja jūs saņemtu daudz lielāku summu, šāda veida literatūru var publicēt tikai ar lieliem zaudējumiem. Tā atstāj demoralizējošu iespaidu uz strādniekiem. Jūsu piekrišana iespiest tādu literatūru atņem spēku visām vēstīm, ko Dievs vēlas sūtīt, lai parādītu darba svētumu.” (165)
Pasauli pārpludina grāmatas, kuras labāk vajadzētu sadedzināt nekā izplatīt. Grāmatas par indiāņu kariem un līdzīgiem tematiem, ko izdod un izplata naudas dēļ, labāk būtu nekad nelasīt. šādās grāmatās ir sātanisks valdzinājums. Sirdi skarošiem noziegumu un nežēlību atstāstījumiem ir apburoša vara pār daudziem jauniešiem, iededzinot viņos vēlēšanos izsaukt pār sevi interesi ar visļaunāko rīcību. Ir daudz darbu, kuros stingrāk ievērota vēsturiskā patiesība, bet kuru iespaids ir tikai nedaudz labāks. šajos darbos attēlotie noziegumi, nežēlības un izvirtība ir iedarbojusies uz daudzu prātiem līdzīgi raugam, vadot uz līdzīgu rīcību. Grāmatas, kas runā par cilvēcīgo būtņu sātanisko rīcību, reklamē ļaunus darbus. šausmīgie sīkumi no noziegumu un posta aprakstos nav jāpārdzīvo otrreiz, un nevienam, kas tic šim laikam dotajai patiesībai, nevajadzētu piedalīties to piemiņas mūžīgai uzturēšanai.
Mīlas romāni un vieglprātīgi, uzbudinoši stāsti ir cita grāmatu šķira, kas ir lāsts katram lasītājam. Autors var pievienot labas morālas pamācības, un cauri visam viņa darbam var austies reliģiskas domas; tomēr vairākumā gadījumu sātans ir tikai ietērpies eņģeļa drēbēs, lai vēl ietekmīgāk pieviltu un savaldzinātu. Prātu lielā mērā ietekmē tās lietas, pie kurām tas kavējas. Vieglprātīgu, uzbudinošu stāstu lasītāji kļūst nederīgi viņu priekšā esošajiem pienākumiem. Viņi dzīvo iedomātu dzīvi, un tiem nav nekādas vēlēšanās meklēt Rakstos, ēst Debesu mannu. Prāts tiek novājināts un zaudē spēku pārdomāt lielās pienākuma un likteņa problēmas. (166)
Es esmu pamācīta, ka nepareiza lasīšana jauniešus pakļauj vislielākajām briesmām. Sātans pastāvīgi strādā, lai savaldzinātu jauniešus un arī nobriedušus ļaudis ar nevērtīgiem romāniem. Ja lielu daļu šo publicēto grāmatu varētu sadedzināt, tad izbeigtos mērim līdzīgā nelaime, kas dara briesmīgu darbu, novājinot prātu un samaitājot sirdi. Neviens nav tā nostiprinājies pareizos pamatlikumos, ka varētu būt drošs no kārdināšanām. Visu šo mazvērtīgo lasīšanu vajadzētu apņēmīgi atmest.
Mums no Kunga nav atļaujas ne šādas grāmatas iespiest, ne arī pārdot; jo tās ir līdzekļi daudzu dvēseļu iznīcināšanai. Es zinu, ko es rakstu; jo šis jautājums man ir atklāts. Lai tie, kas tic šim laikam dotajai vēstij, neiesaistās tādā darbā, cerēdami iegūt naudu. Kungs iznīcinās tādā veidā iegūtos līdzekļus; Viņš izkaisīs vairāk, nekā ir sakrāts.
Ir vēl viena literatūras šķira, kas ir aptraipošāka par spitālību, bīstamāka par Ēģiptes mocībām, no kā nepārtraukti jāsargās mūsu izdevniecībām. Lai tās, pieņemot pasūtījumus, sargās, ka mūsu iestādēs netiktu ielaista literatūra, kas satur tieši sātana
zinātni. Lai mūsu izdevnīecībās neatrod vietu grāmatas, kas iztirzā dvēseli postošās hipnotisma, spiritisma un romānisma teorijas vai arī citus netaisnības noslēpumus.
Lai darbinieki nesniedz neko tādu, kas sētu kaut vienu šaubu sēklu par Rakstu autoritāti vai to skaidrību. Ne aiz kādiem apsvērumiem neļaujiet neticīgo uzskatiem tikt noliktiem jauniešu priekšā, kuru prāts tik kāri uztver visu jaunu. Pat ja pasūtītājs maksās visaugstāko cenu, kādu vien var maksāt, šie darbi nesīs tikai bezgalīgu zaudējumu. (167)
Ļaut šāda rakstura literatūrai iet caur mūsu iestādēm, nozīmē ielikt strādnieku rokās un pasaulei pasniegt aizliegtā atzīšanas koka augļus. Tas nozīmē ielūgt sātanu ienākt ar savu apburošo zinātni un tieši tajās iestādēs, kas celtas, lai virzītu uz priekšu svēto Dieva darbu, pieļaut sātana pamatlikumu iespiešanos. šāda rakstura darbu publicēšana būtu ienaidnieka šauteņu pielādēšana un to ielikšana viņu rokās, lai tās izlietotu pret patiesību.
Vai domājat, ka pēc tā Jēzus stāvēs klāt izdevniecības darbam, lai ar Saviem kalpojošiem eņģeļiem darbotos caur cilvēcīgiem prātiem? Vai domājiet, ka Viņš darīs no preses nākošo patiesību par spēku pasaules brīdināšanai, ja sātanam tiek atļauts samaitāt strādnieku prātu tieši pašā iestādē? Vai Dieva svētības var pavadīt no preses nākošos izdevumus, ja tā pati izdevniecība izsūta sātaniskās maldu un atkrišanas mācības? “Vai arī no tā paša akas avota izverd salds un rūgts?” (Jēk.3:11).
Mūsu iestāžu vadītājiem jāsaprot, ka, ieņemot savu vietu, tie kļūst atbildīgi par garīgo barību, kas tiek pasniegta strādniekiem, kamēr tie atrodas šai iestādē. Viņi ir atbildīgi par tās literatūras raksturu, kas iziet no mūsu izdevniecībām. Viņi tiks aicināti atskaitīties par iespaidu, ko atstājusi tādas literatūras ieviešana, kas aptraipa iestādi, samaitā strādniekus vai nomaldina pasauli.
Ja tādai literatūrai atļauj atrasties mūsu iestādēs, tad atklāsies, ka sātana uzskatu viltīgais spēks nebūs viegli izsakņojams. Ja kārdinātājam atļauj sēt savu ļauno sēklu, tad tā arī dīgs un nesīs augļus. Viņš ievāks ražu tieši tajās iestādēs, kas dibinātas ar Dieva ļaužu līdzekļiem Viņa darba virzīšanai uz priekšu. Viss noslēgsies ar to, ka kristīgu strādnieku vietā pasaulē tiks izsūtīta izglītotu neticīgo grupa. (168)
Atbildība par šīm lietām gulstas ne vien uz vadītājiem, bet arī uz kalpotājiem. Man ir vēsts visiem mūsu vidū nodibināto izdevniecību strādniekiem: Mīlot un bīstoties Dievu, atsakieties no jebkāda sakara ar zināšanām, no kurām Dievs brīdināja Ādamu. Lai burtliči atsakās salikt kādu šāda satura teikumu. Lai korektori atsakās to lasīt, iespiedēji iespiest un grāmasējēji iesiet. Aicināti pieņemt šādu literatūru, sasauciet iestādes strādnieku sapulci, lai visi saprastu, ko nozīmē šādas lietas. Iestādes pārziņi var apgalvot, ka jūs neesat atbildīgi, ka šīs lietas kārto vadītāji. Tomēr jūs esat atbildīgi par savu acu, savu roku un sava prāta izlietošanu. To visu jums ir uzticējis Dievs, lai izlietotu priekš Viņa, bet ne sātana darbā.
KAd mūsu izdevniecībās tiek iespiesta literatūra, kas satur maldus, kas strādā pretī Dieva lietai, tad par atbildīgiem Dievs uzskata ne tikai tos, kas atļauj sātanam likt slazdus dvēselēm, bet arī tos, kas kādā veidā līdzdarbojas kārdināšanas darbā.
Mani brāļi atbildīgās vietās, sargieties, ka jūs savus strādniekus nepiejūdzat māņticības un atkrišanas ratiem. Nepieļaujiet, ka pēc Dieva norādījuma celtās iestādes, kam jāizsūta dzīvību dodoša patiesība, tiek padarītas par dvēseli postošu maldu izplatītājām.
Lai mūsu izdevniecības, no mazākās līdz lielākai, atsakās iespiest kaut vienu šādas postošas literatūras rindu. Lai to saprot visi, ar ko mums jākārto kādi darījumi, ka no visām mūsu iestādēm ir izslēgta literatūra, kas satur sātana zinātni.
Mēs tiekam vesti saskarē ar pasauli, ne lai mēs tiktu saraudzēti ar pasaules viltu, bet lai kā Dieva pārstāvji mēs pasaulē ienestu Dieva patiesības raugu.
