(169) Daudz ir darāms centru izveidošanai mūsu darbam jaunajos laukos. Daudzās vietās jāiekārto misijas spiestuves. Mūsu misijas skolas vajadzētu savienot ar iespējām iespiest grāmatas un apmācīt strādniekus šai virzienā. Kur apmāca dažādu tautību cilvēkus, kas runā dažādās valodās, tur katram vajadzētu iemācīties iespiest savā valodā un arī tulkot no angļu valodas savā valodā. Un, kam viņš mācās angliski, viņam savu valodu vajadzētu mācīt tiem angliski runājošiem audzēkņiem, kam vajadzīgs to apgūt. Tā daži citu zemju studenti varētu segt izdevumus, ko prasa izglītības iegūšana; un strādniekus varētu sagatavot sniegt vērtīgu palīdzību misijas pasākumiem.
Daudzos gadījumos izdevniecības darbs būs jāiesāk mazā mērogā. Tam bus jācīnās ar daudzām grūtībām un jātiek virzītam uz priekšu ar mazām iespējām. Tomēr tāpēc nevienam nevajadzētu zaudēt drosmi. Pasaules ceļš ir uzsākt darbu ar greznību, izrādīšanos un lielīšanos; tomēr viss nonāk pie nekā. Dieva ceļš ir darīt sīku lietu dienu par sākumu patiesības un taisnības uzvarai. Tāpēc nevienam nevajadzētu lepoties ar veiksmīgu iesākumu vai justies nomāktam no šķietama nespēka. Dievs Saviem ļaudīm ir bagātība, pilnība un spēks, ja tie raugās uz lietām, kas nav redzamas. Paklausīt Viņa norādījumiem nozīmē izvēlēties drošības un patiesu panākumu teku. “šī ir tā uzvara, kas uzvar pasauli, - mūsu ticība.” (1.Jāņa 5:4). (170)
Cilvēka spēks neizveidoja Dieva darbu, un cilvēka spēks nespēj to arī iznīcināt. Tiem, kas virzīs uz priekšu Viņa darbu, grūtību un pretestību apņemti, Dievs dos pastāvīgu Savu svēto eņģeļu vadību un apsardzību. Viņa darbs virs zemes nekad neapstāsies. Viņa garīgā tempļa būve tiks virzīta uz priekšu, līdz to pilnīgi pabeigs un uzliks gala akmeni, visā spēkā saucot: “Žēlastība, žēlastība uz viņa.”
Kristietim jādzīvo par svētību citiem. Tā viņš gūst labumu pats sev. “Kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.” (Sal.Pam.11:25). Tas ir dievišķās pārvaldības likums, ar ko Dievs vēlas panākt, ka labdarības straumes kā lielu dziļumu ūdeņi tiek uzturētas pastāvīgā plūsmā, vienmēr atgriežoties atpakaļ uz savu pirmavotu. šī likuma piepildīšanā ir kristīgās misijas spēks.
Es esmu pamācīta, ka visur, kur ar pašuzupurēšanos un nepārtrauktām pūlēm ir sagādātas iekārtas darba nopamatošanai un virzīšanai uz priekšu un kur Kungs šo darbu ir pašķīris, tur šajā vietā esošiem ļaudīm vajadzētu dot no saviem līdzekļiem, lai palīdzētu Viņa kalpiem, kas tiek izsūtīti jaunos laukos. Kur vien darbs ir nostādīts uz laba pamata, tur ticīgajiem vajadzētu izjust pienākumu palīdzēt tiem, kas atrodas trūkumā, pārskaitot, pat ar lielu uzupurēšanos, daļu vai visus līdzekļus, kas iepriekšējos gados tika ieguldīti viņu vietējā darba vajadzībām. Tā Kungs ir paredzējis Sava darba paplašināšanos. Tas ir likums, kā pareizi atdot saņemto.
