Es spiedoši skubinu jūs izprast, cik svarīgi ir apmeklēt mūsu gadskārtējās sanāksmes. Ne tikai darba sapulces, bet arī sapulces, kas kalpos jūsu garīgajai apgaismošanai. Jūs neaptverat nepieciešamību uzturēt ciešu savienību ar Debesīm. Bez šīs savienības neviens no jums nav drošs; neviens nav sagatavots pieņemami darīt Dieva darbu. (189)
šajā darbā, vairāk kā jebkurā laicīgā pasākumā, sekmes ir proporcionālas svētotas nodošanās un sevis upurēšanasgaram, ar kādu šis darbs tiek darīts. Kas šajā darbā nes vadītāju atbildības, tiem pašiem vajag nostāties tur, kur viņus var dziļi ietekmēt Dieva Gars. Jums vajag par tik vairāk rūpēties nekā citiem, lai saņemtu Svētā Gara kristību un
Dieva un kristus atzīšanu, par cik jums uzticētais amats ir atbildīgāks nekā parasto strādnieku darbs.
Dabīgās un iegūtās spējas visas ir Dieva dāvana, un tās pastāvīgi jātur Viņa Gara, Viņa dievišķā, svētojošā spēka pārvaldībā. Jums visdziļāk jāizjūt savu pieredzes trūkumu šajā darbā un nopietni un dedzīgi jācenšas iegūt vajadzīgās zināšanas un gudrību, lai katru miesas un gara spēju varētu izlietot tā, ka tās pagodinātu Dievu.
“Es jums došu jaunu sirdi”. Kristum jādzīvo mūsu sirdīs, tāpat kā asinis ir miesā un cirkulē tur kā dzīvību dodošs spēks. šai ziņā mēs nevaram būt pārāk prasoši. Patiesībai ir jābūt mūsu bruņojumam, tomēr tajā pašā laikā mūsu pārliecība jāstiprina ar dzīvu līdzjūtību, kas raksturoja Kristus dzīvi. Ja patiesība, dzīve un iedarbīga patiesība, neatklājas raksturā, tad neviens nevarēs pastāvēt. Ir tikai viens spēks, kas var mūs padarīt stingrus un nelokāmus, kā arī mūs uzturēt tādus, - tā ir Dieva žēlastība iekš patiesības. Kas paļaujas uz kaut ko citu, tas jau streipuļo un tūlīt var krist.
Dievs vēlas, lai jūs paļautos uz Viņu, Vispilnīgākā veidā izmantojiet katru iespēju tuvoties gaismai. Ja jūs paliekat atšķirti no svētajiem iespaidiem, kas nāk no Dieva, kā tad jūs varat izšķirt garīgas lietas? (190)
Dievs aicina mūs izmantot katru izdevību kļūt derīgiem Viņa darbam. Viņš sagaida, kā tā izpildīšanai jūs atdosiet visus savus spēkus un saglabāsiet savā sirdī dzīvu izpratni par tā svētumu un ārkārtīgo atbildīgumu. Dieva acis jūs redz. Bez riska jūs neviens nevarat pienest Viņam kādu sabojātu upuri, kas nemaksā ne studijas, ne lūgšanas. Tādu upuri Viņš nevar pieņemt.
Es jūs lūdzi - uzmostieties un meklējiet Dievu paši priekš sevis. Kamēr vēl Jēzus iet garām, kliedziet uz Viņu no visas sirds: “Apžēlojies par mani, ak Kungs, Tu Dāvida Dēls”; tad jūs saņemsiet to, kas jums būs vērtīgāks par zeltu vai sudrabu, vai dārgiem akmeņiem.
Ja vispār ir kāds laiks, kad cilvēkiem vairāk vajag rūpēties par savienības saglabāšanu ar Dievu, tad tāds laiks ir tad, kad viņi aicināti uzņemties sevišķas atbildības. Mēs nevaram būt droši, ja, ejot karā, noliekam mūsu ieročus. Tieši tad mums jābūt apbruņotiem ar visiem Dieva ieročiem. Svarīga ir katra bruņu daļa.
Nekad neuzņemiet sevī domu, ka jūs varat būt kristieši un tomēr dzīvot tikai paši sev. Katrs ir daļa no lielā cilvēces auduma, un jūsu dzīves piedzīvojumu raksturu un labumu lielā mērā noteiks to cilvēku piedzīvojumi, kas ir jūsu biedri. Jēzus saka: “Kur divi vai trīs ir sapulcināti Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mat.18:20). “Tāpēc neatstāsim savas kopējās sapulcēšanās, kā daži mēdz; bet pamudināsim cits citu; un jo vairāk, kad redzam, ka tuvojas šī diena.” (Ebr.10:25).
Izveidojiet draudzes sabiedriskās sanāksmes tik interesantas, cik vien iespējams. Lai katrs klātesošais saprot, ka viņam jāpilda savs pienākums šajā sapulcē. Sadarbojieties ar Debesu eņģeļiem, kas cenšas pareizi ietekmēt katru strādnieku.
