(191) Ir daudz cilvēku, kas neredz nekādu atšķirību starp parasto darbu darbnīcā, fabrikā vai labības laukā un darbu iestādē, kas dibināta tieši Dieva lietas sekmēšanai. Tomēr pastāv tāda pat atšķirība, kādu senos laikos Dievs noliks starp svētu un parastu, kā arī starp garīgu un pasaulīgu. Dievs vēlas, lai šo starpību katrs iestādes strādnieks saskatītu un vērtētu. Ļaudis, kas ieņem amatus mūsu izdevniecībās, ir ļoti pagodināti. Viņiem uzticēts svēts uzdevums. Viņi aicināti par Dieva līdzstrādniekiem. Viņiem vajadzētu vērtēt šo izdevību tik cieši sadarboties ar Debesu pārstāvjiem un saprast, ka tā ir augsta priekšrocība, ja tiem atļauts atdot Kunga iestādei savas spējas, savu darbu un savu nenogurstošo modrību. Viņiem vajadzētu būt stiprai apņēmībai, cēlām tieksmēm un dedzībai veidot izdevniecību tieši par to, kam tai saskaņā ar Dieva gribu jābūt - par gaismu pasaulei, par uzticīgu Viņa liecinieku, ceturtā baušļa Sabata pieminekli.
“Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā. Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos... Tas ir maz, ka tu esi Mans Kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaišumu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem.” (Jes.49:2-6). (192)
Tā ir Kunga vēsts visiem, kas kādā veidā ir saistīti ar Viņa izraudzītajām iestādēm. Dievs viņiem parādījis labvēlību, jo viņi ir ievadīti kanālā, kur spīd gaisma. Tie iekļauti Viņa īpašā darbā, un tiem to nevajadzētu vērtēt kā kādu mazu lietu. Izpratnei par savu atbildību un to, cik ļoti viņiem jānododas Dievam, jāatbilst viņu uzticības vietas svētumam. Nevajadzētu paciest lētas, parastas sarunas un vieglprātīgu izturēšanos. Vajadzētu atbalstīt un audzināt izjūtu, ka šī vieta ir svēta.
Kungs pastāvīgi un modrīgi rūpējas par šo Viņa izraudzīto darba rīku. Visas mašīnas var vadīt lietpratīgi vadītāji; tomēr cik viegli kāda maza skrūvīte, kada maza mašīnas detaļa varētu sabojāties un cik postošas tad būtu sekas! Kas novērš nelaimes gadījumus? - Dieva eņģeļi uzrauga šo darbu. Ja to acis, kas vada mašīnas, varētu tikt atvērtas, tad tie saskatītu Debesu aizgādību. Katrā izdevniecības telpā, kur noris darbs, atrodas kāds liecinieks, kas vēro garu, kādā darbu veic, un atzīmē parādīto uzticību un nesavtību.
Ja man nav izdevies parādīt, kādā gaismā Dievs raugās uz Savām iestādēm - kā uz centriem, caur kuriem Viņš darbojas īpašā veidā - tad kaut Viņš to atklātu jūsu prātam caur Svēto Garu, lai jūs izprastu atšķirību starp parastu un svētu darbu. (193)
Kā draudzes locekļiem, tā izdevniecības kalpotājiem vajadzētu saprast, ka kā Dieva līdzstrādniekiemm tiem ir darāma sava darba daļa Viņa iestādes aizsargāšanā. Tiem vajadzētu būt uzticīgiem tās interešu sargiem visās līnijās, cenšoties to pasargāt ne tikai no zaudējumiem un nelaimēm, bet arī no visa tā, kas varētu apgānīt vai aptraipīt. Nekad nevajadzētu pieļaut, ka viņu rīcība vai pat tikai nevērīgas kritikas vai nosodošas piezīmes dvesma ir par iemeslu, ka zūd iestādes labā slava. Dieva iestādes viņiem vajadzētu uzlūkot kā svētu pārvaldīšanai nodotu mantu un sargāt to tikpat dedzīgi, kā senais Israēls sargāja šķirstu.
Kad darbinieki izdevniecībā tiks mācīti domāt par šo lielo centru kā tādu, kas saistīts ar Dievu un atrodas Viņa uzraudzībā; kad tie sapratīs, ka tas ir kanāls, caur kuru Debesu gaisma jāpasniedz pasaulei, tad tie uz šo iestādi raudzīsies ar lielu cieņu un godbijību. Viņi rūpīgi kops vislabākās domas un viscēlākās jūtas, lai savā darbā varētu iegūt Debesu būtņu līdzdarbību. Kad strādnieki sapratīs, ka viņi atrodas eņģeļu klātbūtnē, kuru acis ir pārāk šķīstas, lai uzlūkotu netaisnību, tad domas, vārdi un darbi tiks stipri savaldīti. Tiem tiks piešķirts morāls spēks; jo Kungs saka: “Kas Mani godā, tos Es sargāju.” (1.Sam.2:30). Katrs strādnieks iegūs dārgus piedzīvojumus, kā arī ticību un spēku, kas pacelsies pāri apstākļiem. Visi spēs sacīt: “Kungs ir šajā vietā.”
