(226) Ļaužu trūkums, pie kuriem mēs tiekam sūtīti, nedrīkst aizkavēt mūs strādāt viņu labā. Kristus nāca uz šo pasauli, lai staigātu un strādātu starp trūcīgiem un cietējiem. Tie saņēma Viņa uzmanības lielāko daļu. Un šodien, Savu bērnu personā, Viņš apmeklē nabagus un trūcīgos, atvieglojot viņu bēdas un remdējot ciešanas.
Atņemiet cietējus un trūcīgos, un mums nebūs nekādas iespējas izprast Dieva žēlastību un mīlestību, nekādas iespējas iepazīt līdzjūtīgo Debesu Tēvu. Nekad evaņģēlijs neizskatās tik piemīlīgs kā tad, kad tas tiek nests vistrūcīgākajiem un nabadzīgākajiem apgabaliem. Tieši tad evaņģēlija gaisma atspīd visskaidrākā spožumā un vislielākā spēkā. Dieva Vārda patiesība ieiet zemnieka būdiņā; Taisnības Saules stari apgaismo trūcīgo vienkāršās mājas, atnesot gaišu prieku slimniekam un cietējam. Tur ir Dieva eņģeļi, un neviltotā ticība maizes garozu un ūdens krūzi pārvērš lieliskā mielastā. Grēkus piedodošais Glābējs laipni sagaida nabadzīgos un nezinošos ļaudis un dod tiem ēst maizi, kas nāk no Debesīm. Viņi dzer dzīvības ūdeni. Atmestie un neieredzētie caur ticību un piedošanu tiek pacelti Dieva dēlu un meitu godā. Paaugstināti pāri pasaulei, tie Kristū sēž Debesu pagalmos. Viņiem var nebūt nekādas laicīgas bagātības, tomēr viņi ir atraduši visdārgāko pērli.
