(250) Man doti īpaši norādījumi par sludinātājiem. Tas nav Dieva prāts, ka tie cenšas būt bagāti. Viņiem nevajadzētu iesaistīties pasaulīgos pasākumos; jo tas neļaus viņiem atdot savus labākos spēkus garīgām lietām. Bet viņiem jāsaņem pietiekoši liela alga sevis un savu ģimeņu uzturēšanai. Sludinātājiem nav jāuzliek tik daudz nastu, ka tie vairs nevar piegriezt pietiekošu vērību draudzei savā ģimenē; jo audzināt savus bērnus Kungam ir viņu īpašs pienākums.
Tā ir liela kļūda, ja sludinātāju pastāvīgi nodarbina veikalnieciskās lietās, liekot iet no vienas vietas uz otru un līdz vēlai naktij piedalīties valdes un komitejas sanāksmēs. Tas viņu nogurdina un padara mazdūšīgu. Sludinātājiem jābūt laikam, kad atpūsties un pētīt Dieva Vārdu, lai no tur esošās dzīvības maizes iegūtu bagātīgu stiprinājumu. Viņiem jābūt laikam atspirdzinošu, mierinošu malku dzeršanai no dzīvā ūdens straumēm.
Lai sludinātāji un skolotāji atceras, ka Dievs viņiem uzlicis atbildību pildīt savu amatu tik labi, cik vien viņi to spēj, ieliekot savā darbā savus vislabākos spēkus. Tiem nav jāuzņemas pienākumi, kas būtu pretrunā ar darbu, ko viņiem devis Dievs.
Ja sludinātāji un skolotāji, finansiālās atbildības nastas nospiesti, uzkāpj uz kanceles vai ieiet skolas telpās ar pārgurušām smadzenēm un pārpūlētiem nerviem, ko gan citu var gaidīt kā tikai parastas uguns lietošanu Dieva iededzinātas uguns vietā? Sasprindzinātās, nožēlojamās pūles pieviļ klausītājus un kaitē runātājam. Viņam nav bijis laika meklēt Kungu, nav bijis laiks ticībā lūgt pēc Svētā Gara svaidījuma. (251)
Lai Dieva strādnieku pūles būtu sekmīgas, tad tiem jāsaņem žēlastība un spēks, ko vienīgi Viņš var dot. “Lūdziet, tad jūs saņemsiet” (Jāņa 16:24), skan apsolījums. Kāpēc tad neņemt laiku lūgšanai, prāta atvēršanai Svētā Gara iedarbībai, lai dvēsele varētu tikt atspirdzināta ar jaunas dzīvības pieplūdumu? Kristus pats daudz lūdza. Kad vien Viņam bija izdevība, Viņš nogāja savrup, lai būtu viens ar Dievu. Kad mēs pazemīgā lūgšanā noliecamies Dieva priekšā, tad Viņš liek uz mūsu lūpām degošu ogli no Sava altāra, svētot tās Bībeles patiesības pasniegšanai ļaudīm.
Es esmu pamācīta teikt saviem līdzstrādniekiem: Ja jūs vēlaties iegūt Debesu bagātās mantas, tad jums vienatnē jāsatiekas un jāsarunājas ar Dievu. Ja jūs to nedarīsiet, jūsu dvēselē būs tikpat maz Svētā Gara, cik maz bija rasas un lietus uz Ģilboas kalniem. Ja jūs steidzaties no vienas lietas pie otras, ja jums ir tik daudz darba, ka nevarat ņemt laiku sarunai ar Dievu, kā jūs varat cerēt, ka jūsu darbam būs spēks?
Iemesls, kāpēc tik daudzi mūsu sludinātāji notur nedzīvus un garlaicīgus priekšnesumus, ir tas, ka viņi savu laiku un uzmanību atļauj aizņemt dažādām laicīga rakstura lietām. Ja nenotiks pastāvīga pieaugšana žēlastībā, mums trūks attiecīgam gadījumam piemērotu vārdu. Sarunājieties paši ar savu sirdi, un tad sarunājaties ar Dievu. Ja jūs to nedarīsiet, tad jūsu pūles būs neauglīgas, un tādas tās būs padarījusi nesvēta steiga un sajukums.
Sludinātāji un skolotāji, lai jūsu darbs izplata bagātīgu garīgas žēlastības smaržu.Nepadariet to parastu, sajaucot to ar parastām lietām. Ejiet uz priekšu un uz
augšu. šķīstieties no visas miesas un gara netīrības, kļūstot pilnīgi svēti Kunga bijāšanā. (252)
Mums jāatgriežas ik dienas. Mūsu lūgšanām jābūt daudz dedzīgākām; tad tās būs arī daudz iespaidīgākas. Stiprākai un stiprākai vajadzētu kļūt mūsu paļāvībai, ka ar mums būs Dieva Gars, darot mūs šķīstus un svētus, tik taisnus un smaržojošus kā Libanona ciedras.
Evaņģēlija sludinātājiem jāsargā savs darbs, lai tas būtu brīvs no visām laicīgām vai politiskām lietām, izlietojot visu savu laiku un spējas kristīga darba nozarēs.
Sludinātāja piesaistīšana viena vietai, nododot viņa uzraudzībā ar draudzes darbu saistītās finansiālās lietas, neveicinās viņa garīgumu. Tāda rīcība nesaskan ar Bībeles plānu, kas atklāts Apustuļu darbu 6.nodaļā. Pētiet šo plānu; jo Dievs to atzīst par labu. Paklausiet Vārdam.
Kas pasniedz Dzīvības Vārdus, tas nedrīkst pieļaut, ka viņam uzliek pārāk daudz nastu. Viņam jānem laiks Vārda studijām un sevis pārbaudei. Ja viņš dziļi izmeklēs pats savu sirdi un atdosies Kungam, tad viņš labāk sapratīs, kā satvert Dieva apslēptās lietas.
Tā vietā, lai izvēlētos mums vispatīkamāko darbu un atteiktos darīt kaut ko tādu, ko pēc mūsu brāļu domām mums vajadzētu darīt, mums ir jājautā: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Tā vietā, lai izraudzītos ceļu, pa kuru iet mūs skubina dabīgās tieksmes, mums jālūdz: “Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani uz īstenu ceļu.” (Ps.27:11).
