Svinīga biedinājuma vēsts, liecinot par dārgo kalpošanas spēju iznīkšanu, mums saka: "Piemini, no kurienes tu esi atkritis, un atgriezies un dari pirmos darbus." (Atkl. 2,5.) Kāpēc tik neskaidri saprot draudzes patieso garīgo stāvokli? Vai uz Ciānas mūriem stāvošie sargi nav kļuvuši akli? Vai daudzi Dieva kalpi nav vienaldzīgi (bezrūpīgi) un ļoti apmierināti, it kā pār svētnīcu dusētu mākoņa stabs dienā un uguns stabs naktī? Vai atbildīgas vietas neieņem tādi, kas saka, ka atzīst Dievu, Bet kuru dzīve un raksturs Viņu aizliedz? Vai daudzi, kas skaitās Viņa izredzētie, īpašie ļaudis, nejūtas apmierināti, dzīvojot bez pierādījuma, ka viņa vidū ir Patiess Dievs, Kas viņus pasargās no sātana slazdiem un uzbrukumiem?
Vai mums tagad nebūtu daudz lielāka gaisma, ja pagātnē mēs būtu pieņēmuši Kunga brīdinājumus, atzinuši Viņa klātbūtni un savā dzīvē novērsušies no visa, kas pretējs Viņa prātam? Ja mēs tā būtu rīkojušies, tad Debesu gaisma iespīdētu mūsu dvēseles dievnamā, darot mūs spējīgus saprast patiesību un mīlēt Dievu pāri par visu un savu tuvāko kā sevi. Ak, cik ļoti apkauno Kristu tie, kas, saucoties par kristiešiem, dara negodu vārdam, kuru viņi nes, ar savai apliecībai neatbilstošu dzīvi un neparādot savstarpējās attiecībās mīlestību un cieņu, ko Dievs grib redzēt /249/ atklājamies laipnos vārdos un izpalīdzīgos darbos!
Spēki no apakšas ir sakustējušies ļoti stipri. Tam seko karš un asinsizliešana. Nežēlīgi, riebīgi darbi saindē morālo atmosfēru. Izplatās strīda (cīņas) gars; tas bagātīgi redzams visās vietās. Daudzas dvēseles nonākušas krāpšanas gara un negodīgas rīcības varā. Daudzi atkāpsies no ticības, paklausīdami maldu gariem un velna mācībām. Viņi nesaprot, kāds gars viņus pārņēmis.
