Tas, Kas redz zem ārējā izskata paslēpto, Kas lasa visu cilvēku sirdis, saka tiem, kas saņēmuši lielu gaismu: "Viņi nemaz nebēdājas un nejūtas pārsteigti par savu tikumisko un garīgo stāvokli." "Jo viņi izvēlas savus ceļus, un viņu dvēselei ir labs prāts pie savām negantībām. Tad ir Es viņiem novēlēšu mokas un atvedīšu pār viņiem briesmas, tāpēc ka Es saucu, un neviens neatbildēja, Es runāju, un neviens neklausīja, bet viņi ir darījusi, kas ļauns Manās acis, un izvēlējušies, kas Man nepatika." "Un tādēļ Dievs viņiem sūtīs spēcīgu maldīšanās garu, ka viņi tic meliem," "tādēļ ka viņi patiesības mīlestību nav pieņēmuši, ka taptu svēti (glābti)," "bet viņiem patikusi netaisnība". (Jes. 66,3.4; 2. Tes. 2,11.10.12.)
Debesu Skolotājs jautāja: "Vai kāda spēcīgāka maldība var pārņemt prātu kā tā, kad jums liekas, ka jūs ceļat uz patiesa pamata un ka Dievs pieņem jūsu darbus, kad īstenībā jūs daudz ko darāt atbilstoši pasaulīgajai gudrībai un grēkojat pret Jehovu? Ak, tā ir briesmīga vilšanās, sevišķi valdzinoša maldība, kas pārņem prātu, kad cilvēki, kas kādreiz atzinuši patiesību, dievbijības formu pārprot /250/ par tās garu un spēku; kad viņi iedomājas, ka ir bagāti un pārpārēm bagāti un ka viņiem nekā nevajag, kamēr patiesībā viņiem nav nekā un ir vajadzīgs viss.”
Dievs nav mainījies pret Saviem uzticīgajiem kalpiem, kas sargā savas drēbes neaptraipītas. Bet daudzi kliedz; "Miers un drošība," kad viņiem tuvojas pēkšņa izpostīšana. Ja nebūs pilnīgas grēku nožēlas, ja cilvēki, atzīstot savus grēkus, nepazemos savu sirdi un nepieņems patiesību, kāda tā ir Jēzū, tad viņi nekad neieies Debesīs. Ja mūsu rindās notiks šķīstīšanās, tad mēs vairs nejutīsimies apmierināti un nelielīsimies, ka esam bagāti un pārpārēm bagāti un ka mums nekā nevajag.
Kas var patiesi sacīt* "Mūsu zelts ir pārbaudīts ugunī; mūsu drēbes pasaule nav aptraipījusi"? Es redzēju mūsu Skolotāju norādām uz tā saukto taisno drēbēm. Atsedzis virsējās drēbes, Viņš ļāva atklāties apakšā esošajiem briesmīgajiem netīrumiem. Tad Viņš man sacīja: "Vai tu vari neredzēt, kā viņi ar liekulību apseguši sava rakstura traipus un puvekļus? "Kā ticīgā pilsēta kļuvusi par netikli?" Mans Tēva nams ir darīts par tirgus namu, par vietu, kuru atstājusi dievišķā klātbūtne un godība! šī iemesla dēļ ir tāda vājums, tāds spēka trūkums.”
