Ja vairāk mācīsimies saprast, kas ir Dievs un kas Viņa skatījumā esam mēs, tad mēs bīsimies un drebēsim Viņa priekšā.
Lai šodienas cilvēki mācās no cilvēka likteņiem, kas senatnē uzdrošinājās brīvi rīkoties ar to, ko Dievs bija paziņojis par svētu. Kad izraēlieši uzdrošinājās atvērt šķirstu, vedot to atpakaļ no filistu zemes, viņu negodbijīgā rīcība tika pelnītā kārtā sodīta. "Kungs sita Bet-Zemesas ļaudis, tāpēc ka viņi bija ielūkojušies Kunga šķirstā. Viņš sita no ļaudīm 50 070 vīru. Tad ļaudis bēdājās, ka Kungs ar tādu lielu sišanu ļaudis bija sitis. Un ļaudis no Bet-Zemesas sacīja; Kas var pastāvēt Kunga, Svētā Dieva, vaiga priekšā?" (1. Zam. 6,19.20)
Atkal ņemsim vērā. kā tika sodīts Uza. Kad, Dāvidam sākot valdīt, šķirstu pārveda uz Jeruzalemi, Uza pielika savu roku, lai to pieturētu. Pārdrošās pieskaršanās dēļ /284/ Dieva klātbūtnes simbolam viņš acumirklī tika nonāvēts.
--------------
Kad Mozus, nepazīdams Dieva klātbūtni degošajā krūmā, pagriezās, lai aplūkotu brīnišķo skatu, atskanēja pavēle;
"Nenāc klāt, novelc savas kurpes no kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.... Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dieva uzlūkot." (2. Mozus 3,5.6.)
"Un kad Jozua bija pie Jerikas, tad viņš pacēla savas acis un redzēja, un, raugi, tur viens Vīrs viņam stāvēja pretī ar izvilktu zobenu rokā; un Jozua pie Viņa gāja un sacīja; Vai Tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem? Un Viņš sacīja; Nē, bet Es esmu Kunga karaspēka Virsnieks, tagad Es esmu nācis. Tad Jozua metās zemē uz sava vaiga un To pielūdza un Viņam sacīja; Ko mans Kungs runā uz Savu kalpu? Tad Kunga karaspēka Virsnieks sacīja Jozuam; Novelc savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta. Un Jozua tā darīja." (Joz. 5,13.-15.)
Svētnīcā un Dieva namā, kas simbolizēja Dieva mājvietu virs zemes, viens nodalījums bija svēts priekš Dieva klātbūtnes. Priekškaru, kurā bija ieausti ķerubu attēli un kas aizklāja ieeju šai svētnīcas daļā, nedrīkstēja pacelt nekāda cilvēka roka, izņemot vienu. Pacelt aizkaru un neatļauti iespiesties vissvētākās vietas svētajā noslēpumā nozīmēja nāvi. Jo pāri pār žēlastības krēslu un zemojošamies, pielūdzošajiem eņģeļiem mājoja Vissvētākā godība. - godība. ko neviens cilvēks nevarēja uzlūkot un dzīvot. Vienreiz gadā. dienā, kas bija norādīta kalpošanai vissvētākajā vietā, augstais priesteris drebēdams iegāja šajā nodalījumā, kur mājoja Dievs, kamēr vīraka mākoņi aizklāja viņa skatam godību. Viscaur dievnama pagalmos bija apklususi/285/ katra skaņa. Neviens priesteris nekalpoja pie altāriem. Pielūdzēju pulki, zemojušies klusā godbijībā, sauca pēc Dieva žēlastības.
"Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis." (1. Kor. l0,ll.)
"Kungs ir Savā svētā vietā.
Klusu Viņa priekšā, visa pasaulei" (Habak. 2,2o.)
"Kungs ir Ķēniņš - lai tautas dreb;
Viņš sēž pār ķerubiem - lai zeme trīc.
Kungs ir liels Ciānā,
Un Viņš ir augsts pār visiem ļaudīm.
Tavu lielo un bijājamo Vārdu lai teic;
Tas ir svēts." (Ps. 99,1.-3.)
"Kunga godības krēsls ir Debesīs,
Viņa acis skatās. Viņa acu vāki pārmana cilvēku bērnus." (Ps. 11,5.)
"Viņš skatās no Sava svētā augstuma,”
"Viņš lūko uz zemi." (Ps. l02,20.)
"Viņš raugās no Sava stiprā krēsla
Uz visiem, kas dzīvo virs zemes.
Viņš izveido visas viņu sirdis,
Viņš liek vērā visus viņu darbus.”
"Bīstieties no Kunga, visa pasaule;
Baiļojieties priekš Viņa, visi zemes iedzīvotāji." (Ps. 33,14.15.8.)
Ar pētījumiem cilvēks nespēj izprast Dievu. Lai neviens necenšas ar pārdrošu roku pacelt aizkaru, kas apslēpj Viņa godību. "Neizmanāmas ir Viņa tiesas, un neizdibināmi ir Viņa ceļi." (Rom. 11,33.) Viņa spēka apslēpšana ir Viņa žēlastības pierādījums; jo aizkara pacelšanai, kas sedz Dievišķo klātbūtni, seko nāve. Neviens mirstīgs prāts nespēj iedziļināties noslēpumainībā, kādā ietīta Visvarenā dzīve un darbi. No Viņa mēs varam saprast tikai to, ko Viņš ir atradis par derīgu mums atklāt. Saprātam jāatzīst par sevi augstāka vara (autoritāte). Sirdij un prātam jāzemojas Lielā ES ESMU priekšā.
