No Viņa praviešiem dotajiem Svētā Gara attēlojumiem mācīsimies par mūsa Dieva lielumu. Pravietis Jesaja raksta: -
"Tanī gadā, kad ķēniņš Uzija nomira, tad es Kungu redzēju sēžam uz augsta un uzcelta godības krēsla, un Viņa drēbju vīles piepildīja Dieva namu. Zēravi stāvēja augšā ap Viņu; ikvienam bija seši spārni; ar diviem tas apsedza savu vaigu, un ar diviem tas apsedza savas kājas, un ar diviem tas skrēja (lidoja). Un tie cits citam sauca un sacīja: Svēts, svēts, svēts ir Kungs Cebaots; visa zeme ir pilna Viņa godības. Un sliekšņa pamati trīcēja no saucēju balsīm, un nams tapa pilns dūmu.
Tad es sacīju: Vai man! jo man jāiet bojā; jo es esmu vīrs nešķīstām lūpām un dzīvoju starp ļaudīm, kam nešķīstas lūpas; jo manas acis redzējušas Ķēniņu, Kungu Cebaotu.
Tad viens no zeraviem atskrēja pie manis, un viņa rokā bija degoša ogle, ko viņš ar stangām bija ņēmis no altāra. Un viņš ar to aizskāra manu muti un sacīja: Redzi, šī tavas lūpas aizskārusi, tā tavs noziegums no tevis atņemts un tavi grēki salīdzināti." (Jes. 6,1.-7.)
"Bet neviens nav kā Tu, Kungs; Tu esi liels,
Un Tavs Vārds ir liels spēkā.
Kas Tevi nebītos. Tu - tautu Ķēniņ?" (Jer. l0,6.7.)
"Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti. Tu zini manu sēdēšana un celšanos; Tu proti manas domas no tālienes. Lai eju, lai guļu. Tu esi ap mani, Un Tev zināmi visi mani ceļi. Jo nav ne vārda uz manas mēles. Redzi, Kungs, to visu Tu zini. Tu meties ap mani aizmugurē un priekšā Un turi Savu roku pār mani. šī atzīšana man ir visai brīnišķa
Un augsta, es to nevaru izprast." Ps. 139.1.-6.) /282/
"Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā; Viņa gudrība ir neizmērojama." (Ps. 147,5.)
"Viņš parāda dziļas un apslēptas lietas: Viņš zina, kas ir tumsībā, jo pie Viņa mīt gaisma." (Dan. 2,22.)
"Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūžības." (Ap. d. 15,18.) "Jo kas ir atzinis Kunga prātu? Vai kas ir Viņa padomdevējs? Vai kas Viņam papriekš devis, ka Viņam taptu atmaksāts? Jo no Viņa un caur Viņu un uz Viņu ir visas lietas. Viņam lai ir gods mūžīgi." (Rom. 11,34.-36.)
"Bet mūžīgam, neiznīcīgam, neredzamam ķēniņam," (1. Tim. 1,17.) Kam vien ir nemirstība, Kas dzīvo nepieejamā gaišumā, Ko neviens cilvēks nav redzējis, nedz var redzēt," - Viņam "lai ir gods un mūžīga vara", (l. Tim. 6, 16.)
"Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis Un zemi piekāris, kur nekas. Viņš saņem ūdeni savos mākoņos; Un padebeši apakš Viņa nesaplīst.... Viņš ap ūdeņiem licis ežu. Līdz kur gaisma un tumsu šķiras.”
"Debess pīlāri trīc
Un iztrūcinās no Viņa draudiem.
Viņš apklusina jūru ar Savu spēku....
Caur Viņa Garu debesis ir skaistas,
Un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
Redzi, tā ir Viņa ceļa maliņa.
Un kāda lēna balss tikai, ko samanām!
Bet kas Viņa varas pērkonu varētu dzirdēt?”
"Kunga ceļš ir viesulī un vētrā, (Ījaba 26,7.-14.)
Un padebeši ir Viņa kāju pīšļi." (Nākuma. 1,3.)
"Kas ir tāds kā Kungs, mūsu Dievs, Kas dzīvo augstībā, Kas dziļi noskatās debesīs un virs zemes!" (Ps. 113,5.6.)
"Kungs ir liels un ļoti slavējams,
Un Viņa augstība ir neizdibināma.
Bērnu bērni slavēs Tavus darbus
Un stāstīs Tavu varu.
Es teikšu Tavas godības augstību
Un pārdomāšu Tavus brīnuma darbus.
Par Taviem vareniem spēka darbiem runās,
Un es sludināšu Tavu augstību.
Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks
Un Tavu taisnību slavēs ar dziesmām....”
"Visi Tavi darbi, Kungs. Tevi teiks.
Un Tavi svētie Tevi slavēs.
Tie izteiks Tavas valstības godību
Un runās par Tavu varu;
Lai cilvēku bērniem Tava vara top zināma
Un Tavas valstības augstība un godība.
Tava valstība ir mūžīga valstība.
Un Tava valdīšana paliek līdz visiem radu radiem.... Mana mute runās Kunga slavu;
Un visa miesa teiks Viņa svēto Vārdu mūžīgi mūžam.”
(Ps. 145,3.-21.)
