Bērnu un jauniešu audzināšana tagad plaša vieta dota mītiem, viegla satura stāstiem un izdomātiem tēlojumiem. šāda rakstura grāmatas lieto skolās, un tās atrodamas daudzās mājās. Kā kristīgi vecāki var atļaut lasīt saviem bērniem grāmatas, kas tik pilnas ar meliem? Kad bērni jautā, kāpēc stāsti ir tādā pretrunā ar vecāku mācībām, atbilde skan, ka stāsti nav patiesi: bet tas nenovērš /309/ to lietošanas ļaunās sekas. šais grāmatās izklāstītās domas nomaldina bērnus. Tās sniedz nepareizus uzskatus par dzīvi un rada un stiprina ilgas pēc nereālam lietām.
Tādu grāmatu plaša lietošana šai laikā ir viens no sātana viltīgajiem izdomājumiem. Gan vecu, gan jaunu cilvēku prātu viņš cenšas novērst no lielā sagatavošanās darba uz notikumiem, kas nāks pār zemi. Viņš grib, lai dvēseli izpostošie maldi, ar kuriem tas pieplūdinājis pasauli, aizrautu prom arī mūsu bērnus un jauniešus. Tāpēc viņš cenšas novērst viņu prātu no Dieva Vārda un atturēt no iepazīšanās ar tādām patiesībām, kas būtu viņiem par sargu un drošību.
Nekad nevajadzētu bērnu vai jauniešu priekšā nolikt grāmatas, kurās sagrozīta patiesība. Un, ja tiem, kuru prāts jau nobriedis, ar šīm grāmatām nebūtu nekādas saskares, tad arī tie varētu justies daudz drošāk.
