Mums ir pārpilnībā tādu grāmatu, kas ir patiesas un kas ir garīgas. Tiem, kas slāpst pēc zināšanām, nevajag, iet pie netīriem avotiem.
Kristus evaņģēlijā ir atklājis patiesības pamatlikumus. Viņa mācībās mēs varam dzert no tīrām straumēm, kas plūst no Dieva troņa.
Kristus būtu varējis sniegt cilvēkiem zināšanas, kas pārspētu visus iepriekšējos atklājumus un atstātu aiz sevis ikkuru katru izgudrojumu. Viņš būtu varējis atslēgt noslēpumu pēc noslēpuma un piesaistīt šīm brīnišķajām atklāsmēm visu nākamo paaudžu meklējošās nopietnās domas līdz pat laika noslēgumam. Bet Viņš ne mirkli neatrāvās no pestīšanas zinātnes mācīšanas. Viņa laiks, Viņa spējas. /310/ pat Viņa dzīvība tika vērtēti un izlietoti vienīgi kā 1īdzeklis cilvēku dvēseļu atpestīšanai. Viņš nāca, lai glābtu to, kas bija pazudis, un Viņš negribēja pieļaut, ka kaut kas Viņu novērš no šī viena mērķa. Nekam Viņš neatļāva novērst sāņus Viņa uzmanību.
Kristus deva tikai tādas zināšanas, kuras bija iespējams izlietot. Viņa pamācības ļaudīm aprobežojās ar cilvēka praktiskās dzīves vajadzībām. Ziņkārību, kas viņus ierosināja nākt pie Viņa ar dažādiem pētošiem jautājumiem, Viņš neapmierināja. Visos tādos gadījumos Viņš izteica svinīgus, nopietnus, dzīvībai svarīgus aicinājumus. Tiem, kas tik dedzīgi gribēja plūkt no atzīšanas koka, Viņš piedāvāja dzīvības koka augli. Viņi atrada visus ceļus slēgtus, izņemot šauro teku, kas ved pie Dieva. Visi avoti bija aizzīmogoti, izņemot mūžīgās dzīvības avotu.
Mūsu Pestītājs nevienu nepamudināja apmeklēt Viņa laika rabīnu skolas, tāpēc ka pastāvīgi atkārtotie: "Viņi saka" vai "Tas ir sacīts" samaitātu cilvēku prātu. Kāpēc tad mums vajadzētu atzīt cilvēku nepastāvīgos vārdus par kaut ko sevišķu, kad mūsu rīcībā ir lielāka vai drošāka gudrība?
Tas, ko esmu redzējusi par mūžīgām lietām un ko esmu redzējusi par cilvēku vājumu, kā Dievs man to ir rādījis, dziļi ietekmēja manu prātu, dzīvi un raksturu. Es neredzu nekā, par ko cilvēku vajadzētu izcelt, slavēt vai pagodināt. Es nesaskatu nekāda iemesla, kāpēc vajadzētu izcelt un uzticēties pasaules gudro cilvēku domām. Kā gan tiem, kam nav dievišķa apgaismojuma, var būt pareizas domas par Dieva plāniem un ceļiem?
Es gribu, lai mani māca Tas, Kas radījis Debesis un zemi, Tas, Kas pie debess juma savā kārtībā liek spīdēt zvaigznēm un norāda savu īpašu darbu Saulei un /311/ Mēnеsim. Man nevajag iet pie neticīgiem autoriem. Es gribu, lai mani māca Dievs.
