Ir pareizi, ja jaunieši izjūt vajadzību sasniegt savu garīgo spēku augstāko attīstības pakāpi. Mēs negribētu ierobežot izglītību, kurai Dievs nav noteicis robežas. Bet mūsu zināšanas būs nederīgas, ja tās neizlietosim par godu Dievam un par labu cilvēcei. Ja mūsu zināšanas nav līdzeklis augstāku mērķu sasniegšanai, tad tām nav vērtības.
Mums ir vajadzīgas zināšanas, kas stiprinātu prātu un dvēseli, kas mūs darītu par labākiem vīriem un sievām.
Sirds izglītība ir daudz svarīgāka par no grāmatām iegūto izglītību. Ir labi, pat ļoti svarīgi iegūt zināšanas par pasauli, kurā mēs dzīvojam, bet, ja mēs no sava aprēķina izslēgsim mūžību, tad pielaidīsim kļūdu, kuru vairs nekad nevarēsim izlabot.
Nav labi prātu nodarbināt ar tādām studijām, kas prasa sasprindzinātu piepūli, tomēr nav izlietojamas praktiskajā dzīvē. Tāda veida izglītība studentam būs zaudējums. Jo šīs studijas atņem vēlēšanos un interesi uz tādu mācīšanos, kas viņu darītu derīgu dzīvei un spējīgu izpildīt savus pienākumus.
Ja jaunieši saprastu savu vājumu, tad Dievā viņi atrastu sev stiprumu. Ja viņi meklēs, lai Viņš tos māca, tad viņi kļūs gudri Viņa gudrībā un viņu dzīve būs par lielu svētību pasaulei. Bet, ja viņi savu prātu pilnīgi atdos laicīgām un teorētiskām studijām, tādā veidā aizejot prom no Dieva, tad viņi zaudēs visu, kas dzīvi dara bagātu,
