/317/ "Visi Dieva Vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas, Nepieliec nekā pie Viņa vārdiem, ka Viņš tevi nesoda un tu netopi atrasts melkulis.” (Sak. v. 30, 5. 6.)
Mēs nedarām Dieva gribu, kad prātojam par lietām, ko Viņš ir atradis par derīgu mums neatklāt. Jautājums, kas mums jāpētī, ir: ”Kas ir patiesība, - patiesība šim laikam, kura jāsargā, jāmīl, jāgodā un kurai jāpaklausa?" Zinātnes entuziasti pūlēs izpētīt Dievu ir cietuši neveiksmi un kļuvuši mazdūšīgi. šai laikā viņiem vajadzētu jautāt: "Kāda ir tā patiesība, kas darītu mūs spējīgus izglābt savu dvēseli?”
Kristus Saviem mācekļiem atklāja Dievu, Kas viņu sirdī padarīja sevišķu darbu, tādu darbu, uz kādu Viņš jau ilgi mūs spiež, lai mēs atļautu Viņam to padarīt mūsu sirdī. Daudzi cilvēki, pārāk plaši kavēdamies pie teorijas, pazaudējuši savam skatam Pestītāja piemēra dzīvo spēku. Viņi neredz Viņu kā pazemīgu, pašaizliedzīgu strādnieku. Viņiem vajag raudzīties uz Jēzu. Ik dienas mums vajadzīgs Viņa klātbūtnes svaigs atspirdzinājums. Mums daudz ciešāk vajag sekot Viņa piemēram sevis aizliegšanā un upurēšanā.
Mums vajadzīgi piedzīvojumi, kādi bija Pāvilam, kad viņš rakstīja: "Es ar Kristu esmu krustā sists, bet es dzīvoju; tomēr vairs ne es, bet manī dzīvo Kristus; un, ko es tagad dzīvoju miesā, to dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, Kas mani mīlējis un Pats par mani nodevies." (Gal. 2,2o.)
Raksturā atklātā Dieva un Jēzus Kristus atzīšana ir augstāka par visu citu, kas vērtējams virs zemes un Debesīs. Tā ir visaugstākā izglītība. Tā ir atslēga, kas atver Debesu pilsētas vārtus. Dievs grib, lai visiem, kas apvelk Kristu, būtu šī atzīšana.
Man ir vēsts, kas jādzird mūsu sludinātājiem, ārstiem, skolotājiem un visiem citiem, kas iesaistījušies kādā Kunga darba nozarē. Kungs pavē1 jums kāpt augstāk, aizsniegt lielāku svētumu. Jums vajadzīgi daudz dziļāki piedzīvojumi, nekā jūs tos pat esat varējuši iedomāties. Daudzi, kas jau ir Dieva lielās ģimenes locekļi, maz zina, ko nozīmē skatīt Viņa godību un tikt pārvērstiem no godības uz godību. Daudziem no jums ir tikai neskaidrs priekšstats par Kristus augstību, tomēr jūsu dvēseles dreb priekā. Jūs ilgojaties pēc pilnīgākas, dziļākas Pestītāja mīlestības izpratnes. Jūs esat neapmierināti. Bet nekrītiet izmisumā. Atdodiet Jēzum sirds labākās un svētākās jūtas. Vērtējiet augstu katru gaismas staru. Kopiet dvēseles ilgas pēc Dieva. Atdodieties garīgām domām un svētai satiksmei. Jūs esat ieraudzījuši tikai Viņa godības agrās rītausmas pirmos starus. Turpinot iepazīt Kungu, jūs redzēsiet, ka Viņa tālākais gājiens līdzināsies rītam. "Taisno celiņš ir kā rīta blāzmas gaisma, kas spīd arvien vairāk līdz pilnīgas dienas spožumam.” Nožēlojuši savus grēkus, tos atzinuši un atraduši piedošanu, turpināsim mācīties no Kristus, līdz nonāksim pie pilnīgas evaņģēlija ticības pusdienas spožuma.
/319/
