Mums jānovēršas no tūkstošiem tematu, kas grib saistīt mūsu uzmanību. Ir lietas, kas paņem laiku, modina gribu tās izpētīt, bet galu galā neko nedod. Augstākās intereses prasa vislielāko uzmanību un spēku piepūli, ko bieži vien atdod salīdzinoši nevērtīgām lietām.
Jaunu teoriju pieņemšana nedod dvēselei jaunu dzīvību. Pat iepazīšanās ar patiesībām un teorijām, kas pašas par sevi ir svarīgas, ja tās praktiski neizlieto, ir mazvērtīgas. Mums jāsaprot savs pienākums, ka dvēselei jādod tāds uzturs, kas barotu un atspirdzinātu garīgo dzīvību.
