Uz šīs zemes Dieva Dēls bija Cilvēka Dēls; tomēr reizēm atklājās Viņa dievišķība. Tā tas bija, kad Viņš sacīja paralizētajam: "Ņemies drošu prātu, tavi grēki tev piedoti." (Mat. 9,2.)
"Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, kas "iesāka spriest", ne atklāti, bet "savā sirdī", sacīdami: kas tas tāds, ka tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot, kā vien Vienīgais Dievs?" (Marka 2,6. Lūkas 5,21.)
"Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: Kāpēc jūs domājat ļaunu savā sirdī? Kas ir vieglāk, vai sacīt: tev tavi grēki ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zināt Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot (tad Viņš triekas slimajam sacīja): Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām." (Mat. 9,4.-6.)
Lielais Ārstnieciskais Misionārs atņēma paralizētā grēkus un tad stādīja viņu Dieva priekšā kā tādu, kam piedots. Viņš sniedza tam arī fizisku dziedināšanu. Dievs Savam Dēlam ir devis spēku satvert mūžības troni. Un Kristus Savā personībā atstaroja tā goda stāvokļa spožumu, kas Viņam bija bijis mūžīgā troņa, gaismas staros.
Citā gadījumā Kristus lūdza: "Tēvs, pagodini Savu Vārdu." Un atbildot no Debesīm atskanēja balss sacīdama: "Es to esmu pagodinājis un to atkal pagodināšu." (Jāņa 12,28.)
Ja šī balss neierosināja uz grēku nožēlošanu, ja Kristus spēks, kas atklājās Viņa varenajos brīnumos, nepārliecināja un nepamodināja viņos ticību, tad mums nevajadzētu justies ļoti pārsteigtiem, redzot, ka vīriem un sievām, pastāvīgi saejoties ar neticīgajiem, šodien /203/ draud briesmas parādīt tādu pat neticību un samaitātu spriedumu kā savā laikā jūdiem.
Pārdomājot, kas man atklāts par lietu stāvokli Betlkrīkā un citos darba centros, kur spīdējusi liela gaisma, man ir neizsakāmi skumji. Pagātnē dažādās lietas tika parādītas kā nepareizas, tad to saprata un sekoja atzīšanās, nožēla un pilnīga reforma. Bet pēdējā laikā nav bijis uzticīgu namturu, kas apspiestu ļaunumus, kurus vajadzēja apspiest. Vai mēs tad varam brīnīties, ka pastāv liels garīgs aklums?
Tiem, kas piedalās evaņģēlija pasludināšanā, jāmācās no Kristus lēnprātība un pazemība un jābūt pilnīgi atgriezušamies, lai viņu dzīve pārkāpumos un grēkos mirušajai pasaulei varētu liecināt, ka viņi ir piedzimuši no jauna. Arī ārstnieciskajiem misijas darbiniekiem jātiek atgrieztiem. Ja viņi ir atgriezušies, tad viņu ietekme pasaulē būs spēks uz labu. Viņi labprāt pieņems padomu un palīdzību no saviem brāļiem, jo patiesība viņus ir svētojusi. Ik dienas viņi no Debesīm bagātīgi saņems žēlastību, lai to līdzdalītu citiem.
Visiem Saviem ieceltajiem darba rīkiem Kungs sūta vēsti: "Ieņem savu pienākuma vietu un tad stāvi stipri par pareizo." Visiem man norādīts sacīt: "Atrodiet savu vietu. Nepieņemiet tādu cilvēku nereālus uzskatus, kas nav Dieva pamācīti. Kristus gaida, lai jūsu skatam pavērtu Debesu lietas; Viņš gaida, lai atdzīvinātu jūsu garīgo pulsu atjaunotai darbībai. Vairs ilgāk nepakļaujiet nākotnes prasības, mūžīgās intereses šīs dzīves parastajām lietām.
"Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai." (Mat. 6,24.) Atmostieties, brāļi, atmostieties.”
Evaņģēlija ārstnieciskā misijas darba plašums nav /204/ vēl saprasts. Ārstniecisko misijas darbu tagad vajag izvērst atbilstoši uzdevumam, ko Kristus tieši pirms pacelšanās Debesīs deva Saviem mācekļiem. "Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes," Viņš sacīja. "Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā; tos mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis; un, redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mat. 28,18.-20.)
šie vārdi norāda mūsu tīrumu un mūsu darbu. Mūsu tīrums ir pasaule; mūsu darbs ir tās patiesības sludināšana, kuru Kristus nāca pasludināt mūsu pasaulei. Vīriem un sievām jādod izdevība atzīt tagadējo patiesību, izdevība uzzināt, ka Kristus ir viņu Pestītājs, ka "Dievs tik ļoti mīlējis pasauli, ka Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, ka visi tie, kas tic Viņam, nepazudīs, bet dabūs mūžīgu dzīvību". (Jāņa 3,16.)
