Dievs vēlas, lai šai slimās dievbijības un sagrozīto pamatlikumu laikmetā Viņa strādnieki atklātu veselīgu, /211/ ietekmīgu garīgumu. Mani brāļi un māsas, to Dievs prasa no jums. Pat visniecīgākais jūsu iespaids jāizlieto Kristus pusē. Jums tagad lietas jāsauc īstajā vārdā un jābūt stingriem, aizstāvot patiesību, kāda tā ir Jēzū.
Katrai dvēselei, kuras dzīvība ar Kristu paslēpta Dievā, tagad pienākas iziet uz priekšu un cīnīties par ticību, kas vienreiz svētiem dota. Patiesība jāaizstāv un Dieva valstība jāsekmē, it kā Kristus pats personīgi būtu virs zemes. Ja Viņš būtu šeit, Viņš būtu spiests norāt daudzus, kas, kaut gan saucas ārstnieciskie misionāri, tomēr nav gribējusi mācīties no Lielā Ārstnieciskā Misionāra lēnprātību un pazemību. Dažu dzīvē, kas ārstnieciskajā misijas darbā ieņem augstu stāvošas vietas, paaugstināts paša es. Kamēr viņi neatteiksies no katras vēlēšanās paaugstināt sevi, viņi nespēs skaidri ieraudzīt Kristus raksturu, ne arī strādāt darbu, ko Viņš ir darījis.
Ja mūsu draudzes locekļu prātu pārvaldītu Svētais Gars, tad mūsu draudzes sasniegtu daudz augstāku stāvokli valodas ziņā, kalpošanā un garīgumā, nekā tas ir pašlaik. Draudzes locekļus atspirdzinātu dzīvības ūdens, un strādnieki, strādādami zem viena Vadītāja Kristus, atklātu savu Kungu garā, vārdos un darbos un viens otru iedrošinātu iet uz priekšu milzīgajā, visu noslēdzošajā darbā, kurā mēs esam iesaistījušies. Būtu redzams veselīgs vienprātības un mīlestības pieaugums, kas liecinātu pasaulei, ka Dievs sūtījis Savu Dēlu mirt, lai glābtu grēciniekus. Paaugstināta būtu dievišķā patiesība; un, tai spīdot kā degošai spuldzei, mēs to saprastu arvien skaidrāk un skaidrāk.
šī laika pārbaudošā patiesība nav kāda cilvēcīga prāta izdomājums. Tā ir no Dieva. Tiem, kas to pieņem, tā ir patiesa filozofija. Kristus nāca miesā, lai mēs, ticot patiesībai, varētu tikt svētoti un glābti. Lai tie, kas neviltoti pieķērušies patiesībai, pamostas un, apāvuši /212/ savas kājas ar gatavu prātu dzīties pakaļ miera evaņģēlijam, iziet pasludināt patiesību cilvēkiem, kas to vēl nepazīst. Lai viņi ar savām kājām staigā taisnus ceļus, ka tizlais netiktu nomaldināts.
Mums tagad jāapvienojas un patiesā ārstnieciskā misijas darbā jāsagatavo ceļš mūsu gaidāmajam Ķēniņam. Bet atcerēsimies, ka kristīga vienprātība nenozīmē vienas personas pielīdzināšanos otrai; ne arī, ka kāda cilvēka prātu jāvada un jākontrolē cita cilvēka prātam. Dievs nevienam cilvēkam nav devis varu, ko daži sev pieprasa ar vārdiem un darbiem. Dievs grib, lai katrs cilvēks stāvētu brīvs un sekotu Vārda norādījumiem.
Pieaugsim patiesības atzīšanā, visu slavu un godu dodot Tam, Kas ir viens ar Tēvu. Ar vislielāko nopietnību centīsimies iegūt Debesu svaidījumu, Svēto Garu. Lai mūsu kristīgajums ir tīrs, augošs, lai beidzot Debesu pagalmos mēs varētu tikt atzīti pilnīgi Kristū.
"Redzi, Līgavainis nāk; izejiet Viņam pretī." (Mat. 25, 6.) Nevilcinieties vairs tagad pacelt un izrotāt savas spuldzes. Nevilcinieties meklēt pilnīgu savstarpēju vienprātību. Mūs sagaida grūtības. Nāks pārbaudījumi. Kristus, mūsu pestīšanas Vadonis, tika darīts pilnīgs ciešanās. Viņa sekotājiem daudzkārtīgi būs jācīnās ar ienaidnieku; viņi tiks stingri pārbaudīti; bet viņiem nav jākrīt izmisumā. Kristus saka: "Turiet drošu prātu; Es pasauli esmu uzvarējis." (Jāņa 16,33.)
Sekojošas rindas attēlo kristieša ciņu: -
"Es domāju, ka kristieša ceļš uz Debesīm
Būs skaidrs ka vasara un priecīgs kā rīts.
Bet Tu rādīji man teku; tā bija tumša un nelīdzena,
Klinšu šķērsota, ērkšķiem aizaugusi;
Es sapņoju par Debesu atalgojumu un slavu;
Es lūdzu palmas zaru, mantiju un vainagu;
Es lūdzu to, bet Tu man rādīji krustu un kapu.”
