Kāda valoda spētu tik spēcīgi un pārliecinoši izteikt Dieva mīlestību uz cilvēku ģimeni, kā tā izteikta Viņa vienpiedzimušā Dēla nodošanā mūsu glābšanai. Nevainīgais izcieta vainīgā sodu. "Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi tie, kas tic Viņam, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību. Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē pasauli sodīt, bet ka pasaule caur Viņu taptu pestīta. Kas tic Viņam, tas netop sodīts; bet kas netic, tas jau ir sodīts, tāpēc ka tas nav ticējis vienpiedzimušā Dieva Dēla Vārdam." (Jāņa 3,16.-18.)
Kristus nodeva Sevi par salīdzinošu upuri pazudušās pasaules glābšanai. Pret Viņu izturējās tā, kā mēs bijām pelnījuši, lai pret mums izturētos tā, kā Viņš bija /209/ pelnījis. Viņš tika notiesāts par mūsu grēkiem, kuros Viņam nebija nekādas dalības, lai mēs tiktu attaisnoti caur Viņa taisnību, pie kuras atkal mums nav nekādas dalības. Viņa cieta nāvi, kas bija 1emta mums, lai mēs varētu saņemt dzīvību, kas pienācās Viņam. "Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti." (Jes. 53,5.)
Tas, kas kādreiz Debesu pagalmos uzticīgi stāvēja blakus Kristum, Viņu kārdināja visās lietās, tāpat kā mūs. Uzlūko Dieva Dēlu kārdināšanas tuksnesī, kad lielākajā nespēka brīdī Viņam uzbruka sātana visniknākā kārdināšana. Skaties uz Viņu sludināšanas gados, kad no visām pusēm Viņam uzmācās ļaunā spēki. Raugies uz Viņu nāves mokās pie krusta. Visu to Viņš cieta mūsu dēļ.
Kristu zemes dzīvē, kas bija tik pilna smaga darba un upuriem, iepriecināja doma, ka Viņa ciešanas un pūles nav veltīgas. Nododot Savu dzīvību par cilvēku dzīvību, Viņš atgūs atpakaļ pasaules uzticību. Lai gan vispirms bija jāsaņem asins kristība, lai gan pasaules grēki smagi nospieda Viņa nevainīgo dvēseli, tomēr prieks, kas Viņu sagaidīja, lika Viņam izvēlēties panest krustu un nebēdāt par kaunu.
Pētiet Kristus doto patiesa misionāra raksturojumu: "Kas Man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko Man." (Marka 8,34.) Sekošana Kristum, par ko runāts šajos vārdos, nav izlikšanās, nav kaut kāds joks. Jēzus sagaida, ka Viņa mācekļi tieši mīs Viņa pēdās, izturot, kā Viņš izturēja, ciešot, kā Viņš cieta, uzvarot, kā Viņi uzvarēja. Viņš ļoti gaida, lai tie, kas sakās esam Viņa sekotāji, atklātu pašuzupurēšanās garu.
Tie, kas pieņem Kristu par personīgu Pestītāju, izvēloties kļūt par Viņa ciešanu dalībniekiem, dzīvot Viņa pašaizliedzības dzīvi un paciest kaunu Viņa dēļ, sapratīs, ko nozīmē būt patiesam ārstnieciskam misionāram.
Kad visi mūsu ārstnieciskie misionāri dzīvos jaunu dzīvi Kristū, kad viņi par savu vadoni pieņems Viņa Vārdu, tiem būs daudz skaidrāka izpratne par to, kas ir patiess /210/ ārstnieciskās misijas darbs, šis darbs viņu acīs iegūs daudz dziļāku jēgu, kad viņi bez ierunām paklausīs likumam, kas ar Dieva pirkstu ierakstīts akmens plāksnēs, ieskaitot Sabata bausli, par ko Kristus pats caur Mozu runāja uz Izraēla bērniem sacīdams: -
"Un tu runā uz Izraēla bērniem un saki: jums jāsargā Mana svētā diena, jo tā ir zīme starp Mani un jums uz jūsu pēcnākamiem; lai top zināms, ka Es esmu Kungs, Kas jūs svētī.... Tad nu Izraēla bērniem jāsvētī dusēšanas diena un jātur dusēšanas diena uz saviem pēcnākamiem par derību mūžīgi. Starp Mani un Izraēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi." (2. Mozus 31,13.16.17.)
Rūpīgi pētīsim Dieva Vardu, lai ar spēku varētu pasludināt šais pēdējās dienās sniedzamo vēsti. Daudzi no tiem, uz kuriem spīd Pestītāja pašuzupurīgās dzīves gaisma, atsakās dzīvot saskaņā ar Viņa gribu. Viņi nevēlas dzīvot uzupurīgu dzīvi par labu citiem. Viņi ilgojas paaugstināt sevi. Tādiem patiesība un taisnība ir zaudējusi savu nozīmi, un viņu nekristīgais iespaids novērš daudzus no Pestītāja. Dievam vajadzīgi patiesi, nelokāmi strādnieki, kuru dzīve darbosies pretī ietekmei, ko radījuši tie, kas strādā pret Viņu.
Man pavēlēts sacīt katram ārstnieciskajam misionāram: Sekojiet savam Vadonim. Viņš ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Viņš ir jūsu priekšzīme. Visiem ārstnieciskās misijas darbiniekiem pastāvīgi jāņem vērā Kristus nesavtīgās kalpošanas dzīve. Viņu acīm jābūt pievērstām Jēzum, viņu ticības Iesācējam un Pabeidzējam. Viņš ir visas gaismas un visu svētību Avots.
